Esperanto

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Esperanto valoda)
Jump to navigation Jump to search
Esperanto  
Esperanto karogs:
Esperanto
Izveidojuši: Ludviks Zāmenhofs  1887.g. 
Pielietojums: Starptautiska palīgvaloda
Runātāju skaits: Dzimtā valoda: 200 līdz 2000;[1]
Tekoši runā: 100 000 līdz 2 milj.[2][3]
Kategorija (lietojums): Mākslīgā valoda
 Starptautiska palīgvaloda
  Esperanto 
Kategorija (avoti): Vārdu krājums no romāņu un ģermāņu valodām; fonoloģija no slāvu valodām 
Regulators: Akademio de Esperanto
Valodas kodi
ISO 639-1: eo
ISO 639-2: epo
ISO 639-3: epo

Esperanto[4] (Esperanto) ir pasaulē visplašāk izmantotā mākslīgā valoda.[5] 1872. gadā ārsts Ludviks Zāmenhofs sāka veidot esperanto valodu. 1887. gadā viņš ar pseidonīmu Doktoro Esperanto (tulkojumā: "Doktors Cerētājs")[6] pirmo reizi publicēja valodas pamatus, kas bija apkopoti darbā Unua Libro (pirmā esperanto mācību grāmata). Zāmenhofa mērķis bija izveidot viegli saprotamu valodu kā universālu otro valodu, kas sekmētu mieru un saprašanos starp tautām. Teorētiski tās mērķis ir aizsargāt arī minoritāšu valodas, kuras būtu lemtas izzušanai spēcīgāku tautu valodu dēļ.

Esperanto plaši izplatīta ir Centrāleiropā, Austrumeiropā, Austrumāzijā, īpaši Ķīnā, dažos Dienvidamerikas reģionos un Dienvidrietumāzijā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā esperanto grāmata.

Esperanto 1870. gadu beigās un 1880. gadu sākumā izveidoja Dr. Ludviks Zāmenhofs. Pēc gadiem desmit, kurus Zāmenhofs pavadīja, tulkojot šajā valodā literatūru, kā arī rakstot tajā oriģinālu prozu un dzeju, pirmā esperanto gramatikas mācību grāmata ("Unua Libro") tika publicēta Varšavā 1887. gada jūlijā.

Gramatika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Esperanto gramatika

Esperanto valoda izstrādāta, balstoties uz lielāko Eiropas valodu leksiku un gramatiskajām normām.[7] Pavisam valodā ir 16 gramatikas likumu, kuriem nav izņēmumu.[8] Turklāt afiksu piestiprināšanas sistēma atvieglo esperanto mācīšanos: tā ļauj balstīties uz nedaudziem zināmiem vārdiem, lai radītu jaunus vārdus, kas saprotami visiem citiem, tāpēc nav nepieciešams mācīties tik daudz dažādu sakņu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 (angliski) Ethnologue report for language code:epo
  2. Lindstedt, Jouko. "Re: Kiom?" (posting). DENASK-L@helsinki.fi, 22 April 1996.
  3. http://www.ethnologue.com/18/language/epo/
  4. Dainuvīte Guļevska, Aina Miķelsone, Tamara Porīte. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga : Avots, 2002. 76. lpp. ISBN 9984-700-64-X.
  5. (angliski) Michael Byram. Routledge Encyclopedia of Language Teaching and Learning. Routledge, 2001. 464. lpp. ISBN 0-4153-3286-9.
  6. (latviski) «Mākslīgās valodas un esperanto». liis.lv. Skatīts: 2010-07-09.
  7. Lilija Jurģīte. Viena no mākslīgajām valodām Archived 2019. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. (PDF)
  8. Grammar in English

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jaunvalks E. Esperanto: Starptautiskās valodas kurss — Rīga: Zvaigzne, 1985

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]