Etāns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Etāns
Ethane-flat.png Ethane-3D-space-filling.png
Etāna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C2H6
Molmasa 30,07 g/mol
Blīvums 1,212 kg/m3
Kušanas temperatūra 90,34 K (-182,76 °C)
Viršanas temperatūra 184,5 K (-88,6 °C)

Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis. Etāns ir otrs vienkāršākais alkāns (pēc metāna). Etāns normālos apstākļos ir bezkrāsaina gāze bez smaržas. Etāns ir sastopams naftā un dabasgāzē, no kā to arī iegūst. Etānu galvenokārt lieto par etilēna izejvielu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etānu pirmo reizi ieguva Maikls Faradejs 1834. gadā, elektrolizējot kālija acetāta šķīdumu. Viņš reakcijā radušos ogļūdeņradi uzskatīja par metānu un nepētīja to tālāk.[1] Laika periodā no 1847. līdz 1849. gadam, cenšoties attaisnot radikāļu teoriju organiskajā ķīmijā, Hermans Kolbe un Eduards Franklands ieguva etānu, reducējot propionitrilu (etilcianīdu)[2] un etiljodīdu[2] ar metālisku kāliju, kā arī pēc Faradeja metodes elektrolizējot acetāta ūdens šķīdumu. Tomēr viņi šo reakciju produktu nosauca par metilradikāli, nevis metilgrupas dimēru — etānu. Šo kļūdu laboja Karls Šorlemmers 1864. gadā, pierādot, ka visās veiktajās reakcijās rodas etāns.[3]

Etāna nosaukums ir veidots saskaņā ar IUPAC nomenklatūru. "Et-" ir atvasināts no alkohola (etanola) nosaukuma,[4], bet izskaņa "-āns" attiecas uz savienojumiem ar vienkāršām saitēm starp oglekļa atomiem — alkāniem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Faraday, Michael (1834). "Experimental researches in electricity: Seventh series". Philosophical Transactions. 124: 77—122. doi:10.1098/rstl.1834.0008
  2. 2,0 2,1 Frankland, Edward (1850). "On the isolation of the organic radicals". Journal of the Chemical Society. 2: (3) 60—74.doi:10.1039/QJ8490100060.
  3. Schorlemmer, Carl (1864). Annalen der Chemie. 132: 234.
  4. "the definition of ethyl". Dictionary.com. Retrieved 2016-03-12.