Etiķete (no franču: étiquette — 'uzraksts') ir sociālo normu un pieklājīgas uzvedības paražu kopums, kas regulē cilvēku savstarpējo saskarsmi dažādās situācijās — privātās, publiskās un profesionālajās. Tā nosaka piemērotu rīcību sabiedriskajā telpā, darbavietā un ikdienas komunikācijā, palīdzot paredzami un cieņpilni koordinēt attiecības, mazināt konfliktu risku un uzturēt sociālo harmoniju. Etiķete ietver runas manieres, ārējā izskata prasības, galda un viesību kultūru, darba vides uzvedības normas un citus saskarsmes aspektus, nodrošinot kopīgu “valodu” par pieņemamu rīcību. Vēsturiski etiķete veidojusies kā kultūrsociāls veidojums, kura saknes meklējamas galma paražās, sabiedrības hierarhijās un tradicionālajās manieru sistēmās. Laika gaitā tā pielāgojusies dažādiem laikmetiem un kultūrām — no aristokrātiskām un pilsoniskām manierēm līdz mūsdienu starpkultūru un digitālās saziņas principiem. Etiķetes saturs mainās līdz ar sabiedrisko iekārtu, dzimumu lomām un tehnoloģiju attīstību, taču pamatprincips — cieņa pret otru un konteksta ievērošana — paliek nemainīgs.
Etiķete ir saistīta ar morāli, tiesībām un paražām, taču no tām atšķiras. Morāle nosaka rīcības ētiskos principus, tiesības ietver juridiski saistošas normas ar sankcijām, bet paražas ir tradicionāli iedibinātas rīcības formas. Savukārt etiķete ir neformāls, sociāli nozīmīgs regulējums, kura sankcijas izpaužas reputācijas un attiecību līmenī; tā bieži sistematizē un kodificē paražas konkrētām situācijām, piemēram, diplomātiskajā protokolā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Etiķete.
