Etilēnglikols

Vikipēdijas lapa
Etilēnglikols

Etilēnglikola struktūrformula

Etilēnglikola molekulas modelis

Etilēnglikola paraugs
CAS numurs 107-21-1
Ķīmiskā formula HOCH2CH2OH
Molmasa 62,068 g/mol
Blīvums 1113,2 kg/m3
Kušanas temperatūra 260,2 K (-12,9 °C)
Viršanas temperatūra 470,4 K (197,3 °C)
Šķīdība ūdenī jaucas jebkurās attiecībās

Etilēnglikols (etāndiols, HOCH2CH2OH) ir bezkrāsas viskozs šķidrums ar saldu garšu. Etilēnglikols ir visvienkāršākais divvērtīgais spirts. Ar ūdeni sajaucas neierobežoti. Par glikoliem sauc vienkāršākos divvērtīgos spirtus (no grieķu: γλυκύς, glykys — 'salds'). Etilēnglikols ir visplašāk lietotais glikols, eksistē arī propilēnglikols.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etilēnglikolu iegūst no etilēna oksīda (C2H4O), reakcijā ar ūdeni:

C2H4O + H2O → HOCH2CH2OH

Reakcija var notikt gan skābā, gan bāziskā vidē, vai arī neitrālā vidē paaugstinātā temperatūrā. Lielākais etilēnglikola iznākums ir vāji skābā vai neitrālā vidē lielā ūdens pārākumā. Nozīmīgākie blakusprodukti ir dažādi polietilēnglikola oligomēri, to daudzums palielinās, samazinot ūdens pārākumu (tāpēc, ka etilēna oksīds sāk reaģēt ar jau izveidojušos etilēnglikolu).

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezūdens etilēnglikols ir higroskopisks, tāpēc to lieto iespiedkrāsu, zīmoglaku un kosmētisko preparātu ražošanai. Etilēnglikolu izmanto laku, krāsu, sintētisko šķiedru (PET) un šķīdinātāju (celosolvu) ražošanai. Ļoti lielu daļu etilēnglikola lieto dzesēšanas šķidrumiem kā antifrīza piedevu, jo tam ir zemāka sasalšanas temperatūra un augstāka viršanas temperatūra kā ūdenim. Higroskopiskuma dēļ etilēnglikolu lieto dabasgāzes dehidratēšanai.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]