Etniskā nācija
Etniskā nācija ir nācijas koncepts, kas balstās uz kopīgu izcelsmi, valodu, kultūru, tradīcijas un vēsturisko pieredzi. Šāda nācija tiek uzskatīta par organisku kopienu, kas veidojusies dabiski cauri gadsimtiem, bieži uz etniskās grupas pamata. Šis modelis kontrastē ar pilsoniskās nācijas ideju, kas vairāk balstās uz politisko piederību un kopīgām vērtībām, nevis etnisko izcelsmi.
Etniskās nācijas ideja īpaši nostiprinājās 19. gadsimtā, nacionālisma laikmetā, kad daudzas tautas centās izveidot savas nacionālās valstis. Šāda izpratne par nāciju dominēja daudzās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Ungārijā, kur nācija tika definēta pēc valodas un kultūras līdzības, nevis pēc pilsoniskās lojalitātes.
Etniskās nācijas modelis bieži ir saistīts ar etnisko nacionālismu, kas uzsver kopīgu senču nozīmi un dažkārt var novest pie ekskluzīvas attieksmes pret citu tautību pārstāvjiem. Šāda nacionālisma forma uzskata, ka nācija veidojas no cilvēkiem ar kopīgu etnisko identitāti un ka valsts būtu jāveido primāri šīs etniskās grupas pārstāvjiem. Tomēr praksē daudzas mūsdienu valstis apvieno gan etniskās, gan pilsoniskās nācijas elementus.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Etniskā nācija.
