Eusthenopteron obruchevi
| Eusthenopteron obruchevi Vorobyeva, 1977 | |
|---|---|
.jpg) E. obruchevi etmosfenoīds no apakšas (holotips) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Klase | Ripidistijas (Rhipidistia) |
| Kārta | Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) |
| Dzimta | Tristihopterīdi (Tristichopteridae) |
| Apakšdzimta | Tristihopterīni (Tristichopterinae) |
| Ģints | Eistenopteroni (Eusthenopteron) |
| Suga | Eusthenopteron obruchevi |
Eusthenopteron obruchevi ir devona tristihopterīdu suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā franas laikmeta sākumā, un kuras holotips (etmosfenoīda fragments) atrasts Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Orodežas upes krastā pie Jamtesovas ciema, amatas svītas nogulumos. Bez šīs vietas Eusthenopteron obruchevi fosilijas ir atrastas Pleskavas apgabalā, Veļikajas upes krastos, pie Piskoviču ciema, kā arī Latvijā, Daugavas krastos pie Pastamuižas (amatas svīta). Sugu 1977. gadā aprakstīja krievu paleontoloģe Emīlija Vorobjova. Tā nosaukta krievu paleontologa Dmitrija Obručeva vārdā.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eusthenopteron obruchevi bija līdz vienam metram garas zivis (etmosfenoīda garums ap 4 cm). Etmoīds ir zems un salīdzinoši plats. Priekšdeguna nodalījums ir īss (līdz 0,1 no etmosfenoīda garuma). Nazālā sērija ir gara, sasniedz orbītu vidusdaļas līmeni, un nesaskaras ar supraorbitale posterior. Nāsis ir izvietotas pie subnariālā stūra pamatnes, daļēji ir redzamas no augšpuses. Dermintermediālais izaugums ir ar augstu augšupejošu plātni. Pineālā atvere ir izvietota kaudāli, aiz parietale radiācijas centra. Lamina supraorbitalis mediālais izaugums ir plats un īss, bet laterālais izaugums ir tievs un garš. Priekšējā aukslēju bedre ir sekla un īsa (garums trīs reizes īsāks par platumu). Lemeša kauliem nav priekšējo vidējo izaugumu un tie savstarpēji sakļaujas aiz starplemeša kanāla. Parasfenoīda priekšējais gals tālu nesasniedz lemeša vertikālo plātni. Aizmugurējais infradentālais flangs ir labi attīstīts, bet priekšējais vāji attīstīts. Trešais koronoīds ir ar vienu ilkņu pāri. Apakšžokļa priekšējo zobu pāris ir ilkņveidīgi. Ilkņi ir ar asām smailēm. Galvas vairoga ornamentējumā dominē īsi, pauguraini ķīļi.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 324. lpp.