Eusthenopteron saevesoederberghi
| Eusthenopteron saevesoederberghi Jarvik, 1937 | |
|---|---|
 Eusthenopteron saevesoederberghi apakšžoklis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Klase | Ripidistijas (Rhipidistia) |
| Kārta | Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) |
| Dzimta | Tristihopterīdi (Tristichopteridae) |
| Apakšdzimta | Tristihopterīni (Tristichopterinae) |
| Ģints | Eistenopteroni (Eusthenopteron) |
| Suga | Eusthenopteron saevesoederberghi |
Eusthenopteron saevesoederberghi ir devona tristihopterīdu suga, kas dzīvoja Latvijas teritorijā franas laikmetā, un kuras holotips (galvaskausa priekšējā daļa) atrasts pļaviņu svītas nogulumos Pērses krastos pie Kokneses. Bez šīs vietas Eusthenopteron saevesoederberghi fosilijas ir atrastas Abavas krastos pie Kandavas un Krievijā, Kerestes upes krastos, Ļeņingradas apgabalā, čudovas slāņos (pļaviņu svīta). Sugu 1937. gadā aprakstīja zviedru paleontologs Ēriks Jarviks. Tā nosaukta zviedru paleontologa un ģeologa Gunāra Sēves-Sēderberga vārdā.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eusthenopteron saevesoederberghi bija ap 0,5−0,6 m garas zivis (zināma pilna apakšžokļa garums 127 mm). Etmoīds ir salīdzinoši šaurs un augsts. Priekšdeguna apgabals ir salīdzinoši garš un šaurs, sastāda līdz 1/5 no etmosfenoīda garuma. Nazālā sērija ir gara, sasniedz orbītu vidusdaļas līmeni, ar īsu šuvi robežojas ar supraorbital posterior. Pineālā atvere atrodas parietale radiācijas centra līmenī, un ir ieskauta ar lielām pineālajām plātnītēm. Lamina supraorbital ir ar diviem gariem, vienlīdz attīstītiem izaugumiem. Piekšējā aukslēju bedre ir mēreni dziļa, tās garums divreiz mazāks par platumu. Aukslēju izgriezums ir liels. Lemeša kauli ir ar attīstītiem priekšējiem mediālajiem izaugumiem un aiz starplemešu kanāla savā starpā nesaskaras. Parasfenoīds priekšpusē sasniedz vertikālo lemeša plātni. Priekšējais infradentālais flangs ir mēreni attīstīts, aizmugurējā − nav. Apakšžokļa priekšējie zobi ir būtiski lielāki par aizmugurējiem. Trešais koronoīds ir ar diviem ilkņu pāriem. Ilkņu smailes ir nedaudz saplacinātas. Dermālo kaulu un zvīņu ornamentējums ir sīku, blīvi izvietotu pauguriņu veidā. Zvīņas ir plānas, nelielas (0,5−0,6 cm diametrā), ornamentētas ar plāniem ķīlīšiem. Mediālā ribiņa uz zvīņas iekšējās virsmas var būt izstiepta.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 323. lpp.