Eversmuižas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca
Ciblas baznīca 2001-08-12.jpg
Eversmuižas katoļu baznīca Ciblā
Eversmuižas baznīca (Latvija)
Eversmuižas baznīca
Eversmuižas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Ciblas pagasts, Cibla
Koordinātas 56°32′51″N 27°53′00″E / 56.54750°N 27.88333°E / 56.54750; 27.88333Koordinātas: 56°32′51″N 27°53′00″E / 56.54750°N 27.88333°E / 56.54750; 27.88333
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1776
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Antons Justs
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1771
Specifikācija
Garums 30m
Platums 10,5m
Būvmateriāli koks

Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ciblas novada Ciblas pagasta Ciblā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā koka kapela šeit bijusi jau 1698. gadā, ko uzcēluši Pasienes dominikāņi. Pašreizējo baznīcu uzcēla 1771. gadā Nikolajs Karnickis par saviem līdzekļiem, kas tikusi konsekrēta Svētā Andreja godam. 1876. gadā baznīca tika pagarināta par 6,5 metriem torņu virzienā. Baznīcas dārzā atrodas zvanu tornis, kas ir ticis uzbūvēts 1883. gadā.[2]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Antons Justs.[3]

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Jāzepa svētki, Vasarsvētki, Svētā Eliasa svētki, Jaunavas Marijas vārda diena, Svētā Andreja svētki.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir baroka laikmeta koka sakrālās celtnes paraugs. Tā ir 30 metrus gara un 10,5 metrus plata vairāknavu ēka ar poligonālo altārdaļu un diviem sānu ģērbkambariem, frontāliem sānu torņiem, kā arī slēgtu priekštelpu. No vidusjoma sānu jomi ir atdalīti ar trīs daudzskaldņu kolonveida stabiem. Tai ir vienkārši četrstūrveida formas torņi ar piramidālām, stāvām smailēm. Apkārt baznīcas dārzam atrodas mūra sēta, kas uzbūvēta 1896. gadā.[4]

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas logi ir veidoti barokam raksturīgās formās ar starpveida dalījumu un pusaploces pārsedzi. Visu altāra telpu starp diviem logiem aizņem galvenā altāra rentabls, kura centrā ir glezna "Svētā ģimene". Sānu altāri ir divu stāvu. Baznīcā atrodas divi mākslas darbi — gleznas "Svētais Pēteris" (1745.) un "Svētā Rozālija" (1746.). Baznīcas ērģeles ir uzstādītas 1891. gadā.[4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 13. septembrī.
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 153.lpp.
  3. www.katolukalendars.lv[novecojusi saite]
  4. 4,0 4,1 «www.ludzasbiblio.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2011. gada 13. septembrī.