Pāriet uz saturu

Everybody Hates Hugo

Vikipēdijas lapa
Everybody Hates Hugo
Seriāla "Pazudušie" sērija
Sērijas nr. 2. sezona
4. sērija
Režisors Alans Teilors
Scenārists Edvards Kitsis
Ādams Horovics
Mūzika Maikls Džakino
Kinematogrāfs Dzons Bartlijs
Montētājs Marks Goldmans
Pirmā pārraide 2005. gada 12. oktobī
Ilgums 43 minūtes
Viesi
Hronoloģija
Précédent Iepriekšējā
Orientation
Nākamā
...And Found
Suivant

Everybody Hates Hugo (no angļu valodas — 'Visi ienīst Hugo') ir ASV televīzijas seriāla "Pazudušie" otrās sezonas ceturtā sērija. Sērijas režisors ir Alans Teilors, bet scenāristi ir Edvards Kitsis un Ādams Horovics. Sērija pārraidīta 2005. gada 12. oktobrī.

Sērija stāsta par Hugo, runīgu vīru, kurš cenšas noslēpt patiesību par bunkurā atrodamo pārtiku, taču viņa sirdsapziņa galu galā ņem virsroku. Džins, Maikls un Sojers labāk iepazīst savus līdzgaitniekus no astes daļas. Klēra atrod pudeli ar vēstījumiem no plosta un baidās, ka vīri ir gājuši bojā okeānā. Paralēli tiek atklāta arī Hugo dzīve pēc lielā laimesta loterijā, kad viņš cenšas saprast, ko iesākt ar pēkšņo bagātību.

Hugo, atklājis pārtikas krājumus bunkurā, sāk alkatīgi ēst tur esošo ēdienu. Pēkšņi aiz muguras parādās Džins, kurš sāk runāt ar Hugo angliski. Viņš ir pārsteigts, uz ko Džins pamana, ka Hugo pats runā korejiešu valodā. Blakus parādās vīrietis, ģērbies kā ēdnīcas talismans, kurā Hugo kādreiz strādāja — vīrietis mirkšķina acis taimera klikšķu ritmā. Džins saka, ka viss drīz mainīsies. Pēc tam Hugo pamodina Keita un saka, ka pienācis laiks ievadīt kodu.

Šajā brīdī kāds melnādains vīrietis nolaiž virvi bedrē, pavēlot Džinam un pēc tam Maiklam izkļūt. Sojers sāk izsmiet Anu Lusiju un tiek atstāts bedrē. Šajā brīdī Čārlijs mēģina no Hugo uzzināt, kas atrodas bunkurā, bet viņš neko nestāsta, un Čārlijs uz viņu apvainojas, atgādinot par viņa meliem par 150 miljonu dolāru laimēšanu. Hugo, jūtoties vainīgs, aizved Rozu uz bunkuru, kur atrodas veļas mašīnas, kas viņai palīdzēs. Šajā laikā Klēra pludmalē atrod izskalotu pudeli ar ziņojumiem no plosta.

Džeks uzdod Rozai un Hugo veikt visas pārtikas krājumu inventarizāciju. Šīs laikā Roza atkal piemin, ka viņas vīrs Bernards noteikti ir dzīvs. Čārlijs uzmeklē Loku un pieprasa viņam atbildes par noslēpumaino lūku. Saīds mēģina izlauzties cauri betona sienai bunkurā, bet secina, ka tur ir bieza betona kārta. Džeks parāda viņam, kā maršala diplomāta atslēgu pievielk pie šīs sienas kā pie magnēta. Sojeru izvelk no bedres, lai gan viņš turpina izrādīt pretestību. Pēc tam Ana Lusija un melnādainais vīrietis — Eko kungs, ved viņus dziļāk džungļos. Loks beidzot izstāsta Čārlijam visu, ko zina par bunkuru.

Čārlijs lūdz Hugo zemesriekstu sviestu Klērai, bet Hugo atsakās, kas Čārliju atkal sarūgtina. Tikmēr Džeks un Saīds rāpo pa tuneli zem bunkura, pētot betona sienas. Saīds paskaidro, ka Čornobiļā tika izmantota līdzīga metode reaktora izolācijai ar biezu betona slāni. Viņi dzird kādu skaņu un nejauši izrāpjas dušā, kur tajā brīdī mazgājas Keita. Maikls, Džins un Sojers tiek aizvesti uz dīvainu virszemes patvertni, kuras sienu rotā tāds pats astoņstūrains logotips ar uzrakstu Dharma un bultas simbolu. Tur viņi sastop stjuarti Sindiju, sievieti vārdā Libija un vīrieti — Bernardu.

Klēra un Šenona atnes Sun pudeli ar vēstījumiem, tādējādi liekot noprast, ka ar Džinu varētu būt noticis kas slikts. Hugo, pārņemts ar stresu par pārtikas sadali, apsver iespēju uzspridzināt pārtikas noliktavu. Tajā brīdī viņu atrod Roza. Hugo dusmīgi izskaidro, ka visi gribēs ēdienu, bet, kad viņš to nedos, visi dusmosies uz viņu. Roza viņu mierina un attur no šī soļa. Vēlāk Hugo, jau iepriekš pārrunājis savu ideju ar Džeku, nolemj sarīkot nelielas dzīres izdzīvojušajiem, tostarp pasniedzot Klērai un Čārlijam ilgi kāroto zemesriekstu sviestu. Tikmēr Bernards, sarunājoties ar Maiklu un Sojeru, uzzina, ka viņa sieva Roza ir dzīva.

Hugo atmiņas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Uzzinājis par savu lielo laimestu, Hugo zaudē samaņu un nejauši salauž galdu. Vēlāk viņa māte Karmena viņam saka, ka viņam kaut kas dzīvē ir jāmaina, taču Hugo atbild, ka viņam viss patīk tā, kā ir. Strādājot ēdnīcā, Hugo tiek izsaukts pie priekšnieka Rendija, kurš viņu norāj par astoņu vistas kāju apēšanu. Kā atbildi Hugo vienkārši nolemj aiziet no darba.

Ārā pie Hugo pienāk viņa draugs Džonijs un pavēsta, ka arī viņš ir pametis darbu. Abi nolemj atzīmēt savu brīvību, dodoties uz ierakstu veikalu, kur Hugo nolemj uzaicināt pārdevēju uz koncertu. Naktī viņi zog dārza rūķīšus no zemes gabaliem un no viņiem veido vēstījumu uz Rendija zāliena. Vēlāk viņi dodas izbraucienā ar furgonu, un Hugo liek Džonijam apsolīt, ka viņi vienmēr paliks draugi — lai kas arī notiktu.

Piebraucot pie degvielas uzpildes stacijas, viņi ierauga filmēšanas grupu pie veikala. Džonijs izkāpj, lai apskatītos, kas notiek, un izrādās, ka veikala pārdevējs tiek intervēts — viņa veikalā esot pārdota loterijas biļete ar lielu laimestu. Pēkšņi pārdevējs norāda uz Hugo, un filmēšanas komanda metas pie viņa, uzdodot jautājumus par laimestu. Hugo paskatās uz Džoniju, kurš stāv tālumā, un izskatās apmulsis.

Galvenie varoņi

[rediģēt | labot pirmkodu]

Otra plāna varoņi

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]