Eļļas lampa

Vikipēdijas lapa
No māla darināta indiešu eļļas lampa.

Eļļas lampa ir mākslīgi vai dabīgi darināts apgaismošanas līdzeklis, kas par primāro degmaisījuma avotu izmanto dažāda veida eļļas. Vēsturiski līdzās svecēm un gāzes lampām tās kalpoja par vienu no galvenajiem mākslīgajiem gaismas avotiem līdz elektriskās kvēlspuldzes izgudrošanai 19. gadsimtā.[1]

Eļļas lampas kā apgaismošanas un dekoratīvais līdzeklis vēl joprojām ir pieejamas arī mūsdienās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākās eļļas lampas jau tika izmantotas aizvēsturē, kad akmens laikmetā par apgaismojuma līdzekļiem tika pielietoti dažādi gliemežvāki vai akmeņi ar dabīgi izveidotiem iedobumiem, kuros bija iespējams ieliet dažādu dzīvnieku taukus, kas tādējādi kalpoja par degmaisījuma avotu.[2] Viena no senākajām šāda veida eļļas lampām tika uzieta Lasko alā Francijā, kas tika darināta no sarkanā smilšakmens un bija datējama ap 15 000 gadu p.m.ē.[1]

Vēlāk bronzas laikmetā ap 16. gadsimtu p.m.ē. sāka parādīties arī eļļas lampas, kas tika darinātas no māla.[2]

Laika gaitā sengrieķu darinātajām eļļas lampām sāka parādīties arī rokturi un citi jaunievedumi, kas neļāva šķidrumam tik viegli iztecēt no lampas korpusa. Šī iemesla dēļ laika posmā starp 6. un 4. gadsimtu p.m.ē. sengrieķu darinātās eļļas lampas kļuva par izplatītu eksportpreci visā Vidusjūras reģionā.[2]

Romas impērijas laikā mūsu ēras 1. un 2. gadsimtā par izplatītākajām kļuva Itālijā darinātās romiešu eļļas lampas, kurām klāt nāca arī dažādi dekoratīvie elementi.[2]

Izstrāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No māla darināta seno laiku eļļas lampa ar tās galvenajiem komponentiem.

Vēsturiski eļļas lampas tika izgatavotas no dažādiem materiāliem, kur, piemēram, Senajā Romā tās bija pieejamas no akmens, gliemežvāka, māla, stikla un metāla.[2] Mūsdienu arheoloģiskie izrakumi liek secināt, ka visplašāk senajos laikos ir tikušas izmantotas tieši no māla darinātās eļļas lampas.[2]

Par eļļas lampas degmaisījumu galvenokārt tika izmantoti dažādi šķidrumi — dzīvnieku tauki, vasks, kā arī vairākas augu eļļas, kā, piemēram, olīveļļa, sezama eļļa un vīnogu sēklu eļļa, no kurām visizplatītākā Vidusjūras reģionā, iespējams, ir bijusi tieši olīveļļa.[2] Savukārt par eļļas lampas degli kalpoja jebkura veida šķiedrains materiāls, parasti lins, papiruss vai citas augu šķiedras.[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Kurts Švarcs. «No eļļas lampas līdz gaismas diodēm». energijaunpasaule.lv. Enerģija un pasaule, Aprīlis 2018. 70. lpp. Skatīts: 2020. gada 11. oktobris.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 «Description and History of Oil Lamps». mpm.edu. Milwaukee Public Museum. Skatīts: 2020. gada 11. oktobris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]