FC Barcelona

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par futbola klubu. Par basketbola klubu skatīt rakstu FC Barcelona (basketbola klubs)
FC Barcelona
FCB.svg
Nosaukums Futbol Club Barcelona
Iesauka Barça
Pilsēta Valsts karogs: Spānija Barselona, Katalonija, Spānija
Līga Spānijas Pirmā divīzija
2015.—2016. 1. vieta
Dibināts 1899. gada 29. novembrī 
Stadions Camp Nou

(ietilpība: 99 354[1])

Prezidents Valsts karogs: Spānija Hoseps Bartomeu
Galvenais treneris Valsts karogs: Spānija Luiss Enrike
Tituli
La Liga kausi 24
Spānijas kausi 28
Čempionu līgas kausi 5
Kausu ieguvēju kausi 4
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas
Rezerves krāsas

Futbol Club Barcelona (izrunā: [fubˈbɔɫ ˈkɫub bərsəˈɫonə]), pazīstams kā FC Barcelona vai Barça (izrunā: [ˈbar.sə]), ir Barselonā (Katalonijā, Spānijā) bāzēts sporta klubs, kurš vislabāk ir atpazīstams kā futbola klubs. 1899. gada 29. novembrī grupa futbolistu no Šveices, Anglijas un Katalonijas Žoana Gampera (Joan Gamper) vadībā dibināja šo klubu. Laika gaitā klubs kļuva par kataloņu īpašumu un kopš šiem laikiem kluba sauklis ir Més que un club ("Vairāk nekā klubs").

FC Barcelona fani ir pazīstami kā "kuleri" (culers).

Kluba galvenais stadions ir Camp Nou. FC Barcelona ir otrais vislabāk zināmais Spānijas La Liga futbola klubs, kurai arī ir spēcīga rezervistu komanda Barcelona B. 1928. gadā klubs pirmo reizi kopā ar Real Madrid un Athletic Bilbao piedalījās Spānijas La Liga čempionātā. Kopš tā laika nekad FC Barcelona nav izkritusi no Spānijas augstākās futbola līgas. Jau pirmās sezonas beigās 1929. gadā, Barcelona kļuva par pirmajiem Spānijas čempioniem.

Klubā ir iekļautas vēl 3 profesionālas sporta komandas: basketbolāFC Barcelona; handbolāFC Barcelona-Cifec; hokejā uz skrituļslidām — FC Barcelona Sorli Discau. Ir arī vairākas spēcīgas komandas amatieru līmenī šādos sporta veidos: futzālā, regbijā, sieviešu basketbolā, sieviešu futbolā un ratiņkrēslu basketbolā. Šos sporta veidus pārstāv: FCB Rugby, UB-Barça un FC Barcelona-Institut Guttman. Pārējās amatieru komandas piedalās šādos sporta veidos: hokejā, vieglatlētikā, beisbolā, riteņbraukšanā, lauka hokejā, daiļslidošanā un volejbolā.

Komandas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunots 2016. gada 22. augustā.[2]

Nr. Pozīcija Spēlētājs
1 Valsts karogs: Vācija V Marks Andrē ter Štēgens
2 Valsts karogs: Brazīlija A Duglass
3 Valsts karogs: Spānija A Žerārs Pikē
4 Valsts karogs: Horvātija P Ivans Rakitičs
5 Valsts karogs: Spānija P Serhio Busketss
6 Valsts karogs: Spānija P Deniss Svaress
7 Valsts karogs: Turcija P Arda Turans
8 Valsts karogs: Spānija P Andress Injesta (kapteinis)
9 Valsts karogs: Urugvaja U Luiss Svaress
10 Valsts karogs: Argentīna U Lionels Mesi (vicekapteinis)
11 Valsts karogs: Brazīlija U Neimars
12 Valsts karogs: Brazīlija P Rafinja
Nr. Pozīcija Spēlētājs
13 Valsts karogs: Čīle V Klaudio Bravo
14 Valsts karogs: Argentīna P Havjers Maskerano
16 Valsts karogs: Spānija P Serhi Sampers
17 Valsts karogs: Spānija U Munirs El Hadadi
18 Valsts karogs: Spānija A Žordi Alba
19 Valsts karogs: Francija A Likā Diņs
20 Valsts karogs: Spānija P Serhi Roberto
21 Valsts karogs: Portugāle P Andrē Gomešs
22 Valsts karogs: Spānija A Alešs Vidals
23 Valsts karogs: Francija A Samuēls Umtiti
24 Valsts karogs: Francija A Žeremī Matjē
25 Valsts karogs: Spānija V Žordi Masips

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (La Liga)[3]
    • Čempioni (24): 1929, 1944–45, 1947–48, 1948–49, 1951–52, 1952–53, 1958–59, 1959–60, 1973–74, 1984–85, 1990–91, 1991–92, 1992–93, 1993–94, 1997–98, 1998–99, 2004–05, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2012–13, 2014–15, 2015–16
    • Vicečempioni (24): 1929–30, 1945–46, 1953–54, 1954–55, 1955–56, 1961–62, 1963–64, 1966–67, 1967–68, 1970–71, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1977–78, 1981–82, 1985–86, 1986–87, 1988–89, 1996–97, 1999–2000, 2002–04, 2006–07, 2011–12, 2013–14
  • Spānijas Karaļa kauss[4]
    • Kausa ieguvēji (28): 1910, 1912, 1913, 1920, 1922, 1925, 1926, 1928, 1942, 1951, 1952, 1952–53, 1957, 1958–59, 1962–63, 1967–68, 1970–71, 1977–78, 1980–81, 1982–83, 1987–88, 1989–90, 1996–97, 1997–98, 2008–09, 2011–12, 2014–15, 2015–16
    • Finālisti (10): 1919, 1932, 1936, 1954, 1973–74, 1983–84, 1985–86, 1995–96, 2010–11, 2013–14
  • Spānijas Superkauss[5]
    • Kausa ieguvēji (11): 1983, 1991, 1992, 1994, 1996, 2005, 2006, 2009, 2010, 2011, 2013
    • Finālisti (9): 1985, 1988, 1990, 1993, 1997, 1998, 1999, 2012, 2015
  • Evas Duartes kauss[5]
    • Kausa ieguvēji (3): 1948, 1952, 1953
    • Finālisti (2): 1949, 1951
  • Spānijas Līgas kauss[6]
    • Kausa ieguvēji (2): 1983, 1986
  • Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga[7]
    • Kausa ieguvēji (5): 1991–92, 2005–06, 2008–09, 2010–11, 2014–15
    • Finālisti (3): 1960–61, 1985–86, 1993–94
  • UEFA Kausu ieguvēju kauss[8]
    • Kausa ieguvēji (4): 1978–79, 1981–82, 1988–89, 1996–97
    • Finālisti (2): 1968–69, 1990–91
  • UEFA Superkauss[9]
    • Kausa ieguvēji (5): 1992, 1997, 2009, 2011, 2015
    • Finālisti (4): 1979, 1982, 1989, 2006
  • Starppilsētu izstāžu kauss[10]
    • Kausa ieguvēji (3): 1955–58, 1958–60, 1965–66
  • FIFA Klubu Pasaules kauss[11]
    • Kausa ieguvēji (2): 2009, 2011
    • Finālisti (1): 2006

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Information». FC Barcelona. Skatīts: 2010. gada 27. novembris.
  2. «Plantilla». FC Barcelona. Skatīts: 2016. gada 22. augustā.
  3. «Evolution 1929–10». Liga de Fútbol Profesional. Skatīts: 2010. gada 6. augusts.
  4. «Palmarés en» (Spanish). MARCA. Skatīts: 2010. gada 22. jūnijs.
  5. 5,0 5,1 «Spain - List of Super Cup Finals». RSSSF. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.
  6. «Spain - List of League Cup Finals». RSSSF. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.
  7. «Champions League history». Union of European Football Associations (UEFA). Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.
  8. «UEFA Cup Winners' Cup». UEFA. Skatīts: 2010. gada 22. jūnijs.
  9. «UEFA Super Cup». UEFA. Skatīts: 2010. gada 22. jūnijs.
  10. «UEFA Cup: All-time finals». UEFA. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.
  11. «FIFA Club World Cup archive». FIFA. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]