FK VEF Rīga

Vikipēdijas lapa

VEF Rīga (vēlāk pazīstams arī kā DAG Rīga) bija Latvijas futbola klubs, viena no spēcīgākajām komandām Latvijas līgā no 1945. līdz 1994. gadam. Komanda teju visu savu vēsturi mājas spēles aizvadīja Rīgā.

Komandas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Futbola attīstība VEF rūpnīcā sākās ap 1934. gadu, kad VEF komanda izcīnīja uzvaru ierēdņu meistarsacīkstēs. 1936. gadā sekoja uzvara Rīgas meistarsacīkstēs. No tā laika futbolistiem jāizceļ būtu meistars Oskars Peilis, Dambergs, Antens, Skuja, Krotovskis un treneri Herberts Baumanis, austrietis Rūdolfs Štancels. Vēlāk uz VEF komandu pārnāca Kārlis Freimanis, vārtsargs Viktors Vizla un Latvijas izlases uzbrucējs Jānis Rozītis. Futbolisti trenera Karla Graupera vadībā 1939. gadā izcīnīja tiesības VEF komandai spēlēt Virslīgā, pirmo reizi izcīnot paaugstināšanu Latvijas augstākajā līgā, izslēgšanas spēļu finālā ar 6:2 pārspējot Ventspils "Stars". Čempionāts nenoslēdzās, jo sākās Latvijas okupācija un Otrais pasaules karš.

Arī pēckara periodā futbolistus kādam vajadzēja organizēt treniņos un spēlēs. Tāds vīrs bija Rolands Kārkliņš, kurš VEF sāka strādāt 1945. gadā. Pēc profesijas Rolands bija atslēdznieks, vēlāk pārkvalificējās un kļuva par augstas klases slīpētāju instrumentu rūpnīcā. Kārkliņš vadīja futbola sekciju un pats pēc darba labprāt nodarbojās ar sportu. Viņš rakstīja rūpnīcas avīzē par futbolu, analizēja spēles, atsevišķu futbolistu sasniegumus, bija VEF Sporta kluba valdes loceklis un aktīvs darbinieks līdz 1991. gadam.

Komandai grūtā brīdī 1968. gadā galvenā trenera pienākumus pārņēma vefietis Zigfrīds Driķis, un viņa vadībā komanda spēja atgriezties augstākajā līgā. 1970. gadā VEF jau pārliecinoši pierādīja sevi kā vienu no vadošajām Latvijas futbola komandām.

Uzvaru kaldināšanā jātzīmē tādi spēlētāji kā Georgs Gražulis, Juris Šņore, Aleksandrs Agejevs, vārtsargs Oļegs Mališevs, Ivars Freibergs, komandas kapteinis Valdis Guts, Vjačeslavs Manuhins, Vladimirs Rimarjovs, Kārlis Raudiņš, Grigorijs Rožkovs, Jermakovs, Liepkalns, Jermoļenko, Edvīns Ozoliņš.

Tālaika lielākā zvaigzne VEF komandas sastāvā bija Georgijs Smirnovs, kurš uz VEF 1967. gadā pārnāca no “Daugavas” meistarkomandas. Georgijs uzreiz iekļāvās Sporta kluba kolektīvā. Viņš bija gan treneris, gan spēlētājs, kurš ar savu pieredzi un meistarību sniedza neatsveramu palīdzību VEF komandas izaugsmē. Viņa vadībā komanda 1974., 1975. un 1983. gadā izcīnīja LPSR čempiona futbolā nosaukumu. Klubā Smirnovu visi draudzīgi godāja par Gošu. Neskatoties uz savu statusu un to, ka viņš bija viens no tālaika pazīstamākajiem sportistiem Latvijā, Georgijs bija ļoti vienkāršs. Ar savu humoru, sirsnību un kritiskajiem spriedumiem viņš vienmēr un visur tika gaidīts un laipni uzņemts. Ja Georgijs piedalījās Sporta kluba “pasēdēšanās”, tas pārējiem bija liels gods un viņa spriedumi tika uzklausīti ar lielu interesi. Georgijs savā sportista karjerā varēja lepoties ar trim gūtiem vārtiem vienā spēlē pret Maskavas “Dinamo”, kad pretinieku komandas vārtus sargāja Ļevs Jašins — tālaika vārtsargs numur viens pasaulē. Futbolistu reitingā Georgijs tika nostādīts līdzās tādām pasaules futbola zvaigznēm kā brazīlieši Pelē, Garrinša un portugālis Eusebiu.[nepieciešama atsauce]

Teikā, Ropažu ielā 2 līdz 2006. gadam atradās VEF stadions, kurā komanda aizvadīja vairumu savu mājas spēļu.[1][2] Šobrīd stadiona vietā atrodas kvartāls Jaunā Teika.[1][3]

Kad Latvija atguva neatkarību un VEF rūpnīca strauji zaudēja savu agrāko slavu, cieta arī futbola komanda. Tomēr Virslīgas pirmajā sezonā izdevās ieņemt 3. vietu. Pēc 1992. gada Virslīgas sezonas klubs tika pārdēvēts par VEF-Zenta Rīga, kas bija kluba jaunā sponsora nosaukums. 1994. gadā tā spēlēja kā DAG Rīga un otro reizi ierindojās trešajā vietā. VEF komanda beidza pastāvēt 1995. gadā, DAG apvienojoties ar "Olimpija Liepāja" ar nosaukumu DAG Liepāja. Taču, apvienojoties ar Liepāju, klubs VEF Rīga var tikt uzskatīts par priekšteci vienam no Latvijas spēcīgākajiem futbola klubiem — Liepājas Metalurgs.[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas augstākā līga :
    • Uzvarētāji: 6 (1970—1971, 1973—1975, 1983)
    • Otrās vietas ieguvēji: ()
  • Latvijas kauss :
    • Uzvarētāji: 3 (1956, 1971, 1987)
    • Otrās vietas ieguvēji: 8 (1946, 1960, 1970, 1974—1975, 1977, 1984—1985)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]