Fakarava
| Fakarava | |
|---|---|
| Fakarava | |
|
Fakaravas satelītattēls | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 16°18′S 145°38′W / 16.300°S 145.633°WKoordinātas: 16°18′S 145°38′W / 16.300°S 145.633°W |
| Arhipelāgs | Palisera salas |
| Platība | 16 km² |
| Lagūnas platība | 1112 km² |
| Garums | 60 km |
| Platums | 21 km |
| Krasta līnija | 159 km |
| Administrācija | |
| Valsts |
|
| Aizjūras teritorija |
|
| Komūna | Fakarava |
| Lielākais ciems | Rotoava |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 844 (2017[1]) |
| Blīvums | 52,75/km² |
| Pamatiedzīvotāji | tuamotieši |
|
| |
Fakarava (tuamotiešu: Fakarava) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Palisera salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kopā ar Aratikas, Kauehi, Niau, Rarakas, Taiaro un Toau atoliem veido Fakaravas komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši. Fakarava ir Tuamotu arhipelāga otrs lielākais atols (sauszeme 16 km², lagūna 1112 km², 884 iedzīvotāji).
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]
Koraļļu atols atrodas vulkāniskā zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1320 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 53,7 līdz 59,6 miljoniem gadu; kalna virsotne atrodas 150 m zjl.[2] Atola garums ir ap 60 km, platums — līdz 21 km, bet perimetrs — 159 km. Rifs iekļauj 1112 km² lielu lagūnu, kurai ir divi savienojoši šaurumi ar okeānu — galvenā 1500 m platā ieeja ziemeļos un 200 m plata ieeja dienvidos pie Tetamanu salas. Fakaravas atols iekļauts 1977. gadā izveidotajā UNESCO Biosfēras rezervātā.[3]
Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]No Fakaravas atola cēlusies Taiti valodošā Pomares dinastija. Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja krievu flotes ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā 1812. gadā, kas to nosauca par Vitgenšteina salu par godu Krievijas armijas ģenerālfeldmaršalam Ludvigam Vitgenšteinam. 19. gadsimta beigās atols nonāca Francijas valdījumā un dēļ ērtās ostas lagūnā kļuva par nozīmīgu kokosriekstu eļļas tirdzniecības centru, kā arī par ievērojamu pērļu audzēšanas vietu.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Galvenā atola apdzīvotā vieta ir Rotoavas ciems atola ziemeļos, kur dzīvo lielākā daļa no atola 844 iedzīvotājiem un atrodas saimnieciskā un tūrisma infrastruktūra. Otra atola apdzīvotā vieta ir Tetamanu pie dienvidu ieejas; 19. gadsimtā tā bija Tuamotu arhipelāga administratīvais centrs. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši (katoļi un protestanti).
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Galvenās saimniecības nozares atolā ir pērļu audzēšana un zveja (ap 400 ha audzētavu) un holotūriju zveja pārdošanai Āzijas valstīs. Attīstīts niršanas un klimatiskais tūrisms. Atolā ir Fakaravas lidosta pie Rotoavas, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām.[4] Attīstīta kokospalmu audzēšana.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fakarava.
|