Falcon 9 v1.0

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Falcon 9 v1.0
Falcon 9 v1.0
SpX CRS-2 launch - further - cropped.jpg
Falcon 9 v1.0 pēdējais starts - kravas kuģa SpaceX CRS-2 lidojums
Pielietojums Kosmiskā nesējraķete
Raķešu saime Falcon
Raķešu grupa Falcon 9
Valsts ASV
Izgatavotājs SpaceX
Izmēri
Augstums 47,8 m
Diametrs 3,66 m
Masa 333 400 kg
Pakāpju skaits 2
Celtspēja
Derīgā krava uz LEO9000 kg
Lidojumu kopsavilkums
Statuss neizmanto
Starta vietas Kanaveralas zemesrags
Startu skaits 5
Veiksmīgie 4
Daļēji sekmīgi 1
Pirmais lidojums 04.06.2010.
Pirmais veiksmīgais 04.06.2010.
Pēdējais lidojums 01.03.2013.
Pakāpes
(1. pakāpe - 1 gab.
Tips
Dzinējs Merlin 1C (9 gab.)
Vilkme 4940 kN
Pilna masa
Sausmasa 630 kg
Diametrs
Garums 2,92 m
Degviela RP-1/LOX


2. pakāpe - 1 gab.

Tips
Dzinējs Merlin 1C vacuum (1 gab.)
Vilkme 445 kN
Pilna masa
Sausmasa
Diametrs
Garums 2,92 m
Degviela RP-1/LOX
)

Falcon 9 v1.0 (tulkojumā ‘piekūns’) ir nesējraķete, kuru izstrādājusi un izgatavojusi kompānija SpaceX. Tā bija pirmā Falcon 9 nesējraķešu saimes raķete, kas pirmo veiksmīgo lidojumu veica 2010. gadā, 2013. gadā raķetes izmantošana tika pārtraukta - aizstājot to ar uzlabotu - Falcon 9 v1.1 versiju. Izstrāde sākās 2005. gadā. Divpakāpju raķete izmantoja SpaceX Merlin raķešdzinējus. Kopumā nesējraķete veica 5 lidojumus - tikai vienā no tiem tika piedzīvota anomālija ar sekundāro kravu.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pakāpe[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Falcon 9 v1.0 pirmā pakāpe izmantoja 9 Merlin 1C versijas raķešdzinējus, kas izvietoti 3 x 3 režģī. Katrs dzinējs jūras līmenī spēja radīt 556 kN lielu vilci - kopumā pirmā pakāpe attīstīja 5000 kN lielu vilces spēku. v1.0 pirmā pakāpe kā aizdedzes elementu izmantoja trietilalumīnija trietilborānu (TEA-TEB).

Otrā pakāpe[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Falcon 9 v1.0 otrā pakāpe izmantoja 1 Merlin 1C versijas raķešdzinēju, kas īpaši piemērots darbam vakuumā. Lai nodrošinātu atkārtotu aizdedzi - vakuuma versijas dzinējs izmantoja divus TEA-TEB aizdedzes mehānismus. Otrā pakāpe izmantoja īsākas degvielas tvertnes, salīdzinot ar pirmo pakāpi, taču daudzi elementi abās pakāpes bija vienādi, kas ļāva ekonomēt ražošanas līdzekļus. Abas pakāpes savienoja alumīnija starppakāpju savienojuma gredzens, kas saturēja 12 savienojuma punktus starp abām pakāpēm un pneimatisku atgrūšanas sistēmu, lai nodrošinātu netraucētu pakāpju atdalīšanos.

Lidojuma vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katru Merlin raķešdzinēju vada trīs datori, katrs dators aprīkots ar diviem fiziskiem procesoriem, kuri nepārtraukti pārbauda viens otru, lai novērstu kļūdas. Programmatūra darbojas uz Linux bāzes un sarakstīta C++ programmēšanas valodā. Vadības sistēmā pēc iespējas vairāk izmantotas komerciāli pieejamas detaļas ar palielinātu radiācijas izturību.

Starti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datums un laiks (UTC) Starta vieta Nesējraķete Derīgā krava Rezultāts Nesējraķetes nosēšanās Piezīmes
04.06.2010. 18:45 Kanaverala Falcon 9 v1.0 B0003.1 Dragon kosmosa kuģa kvalifikācijas vienība Veiksmīgs Neveiksmīgs (izpletnis) Veiksmīgi nogādāja kosmosā Dragon kravas kuģa maketu, nesējraķetes nosēšanās neveiksmīga - raķete sadega atgriežoties atmosfērā
08.12.2010. 15:43 Kanaverala Falcon 9 v1.0 B0004.1 Dragon C1 Veiksmīgs Neveiksmīgs (izpletnis) Pirmais Dragon kravas kuģa lidojums - veica izmēģinājuma manevrus orbītā, nesējraķetes nosēšanās neveiksmīga - raķete sadega atgriežoties atmosfērā
22.05.2012. 07:44 Kanaverala Falcon 9 v1.0 B0005.1 Dragon C2 Veiskmīgs Nebija paredzēts Otrais Dragon kravas kuģa lidojums, pēc veiksmīgiem manevriem orbītā pieslēdzās SKS.
08.10.2012. 00:35 Kanaverala Falcon 9 v1.0 B0006.1 SpaceX CRS-1
Orbcomm OG2 1
Veiksmīgs Nebija paredzēts Pirmais kravas kuģa lidojums CRS-1, sekundārā krava Orbcomm satelīts tika ievadīts zemākā orbitā un tika zaudēts
01.03.2013. 15:10 Kanaverala Falcon 9 v1.0 B0007.1 SpaceX CRS-2 Veiksmīgs Nebija paredzēts Otrs Dragon kravas kuģa lidojums, pēdējais Falcon 9 v1.0 nesējraķetes lidojums

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]