Famenas stāvs

Famenas stāvs (D₃fm) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām. Nogulumi ir veidojušies famenas laikmetā 374,5 ± 2,6 — 359,2 ± 2,6 miljonu gadu intervālā starp augšdevona frānas un karbona perioda turnejas laikmetiem.

Dalījums

Famenas stāvu 1855. gadā Ardēnu kalnos izdalījis beļģu ģeologs Andrē Dumonts (André Hubert Dumont). Nosaukums ņemts no Famenas apgabala Beļģijas dienvidu daļā, kurā pirmo reizi tika aprakstīts stāva ģeoloģiskais griezums. Šo griezumu veido smilšakmeņi, slānekļi un kaļķakmeņi ar pleckāju u.c. organismu atliekām. Reinas apgabalā (Vācijā) ir vairāk dziļūdens slānekļi un kaļķakmeņi ar galvkāju faunu. Famenas stāvs tiek dalīts divos (reizēm trijos) apakšstāvos un vairākās (līdz 5) biozonās. Rietumeiropas goniatītu (galvkāju) fācijas ietver 3 zonas (no apakšas uz augšu): 1) Sroradoceras pompeckii un Cheiloceras curvispina; 2) Platyclymenia annulata, Prolobites delphinus un Pseudoclymenia sandbergeri; 3) Gonioclymenia speciosa un Gonioclymenia hoevelensis.

Famenas stāvs Latvijā

Latvijā famenas stāva nogulumi ir izplatīti dienvidrietumu daļā (Latvijas-Lietuvas sineklīzes teritorijā). Biezums līdz 150-160 metriem.

Latvijā famenas stāvs tiek dalīts divos apakšstāvos:

Apakšfamenas apakšstāvu raksturo Cyrtospirifer grupā esošā Cyrtospirifer archiaci pleckāju zona. Apakšstāvs iekļauj sevī elejas, jonišķu un kursas svītas.
Augšfamenas apakšstāvu raksturo Ptychomaletoechia ģints un Cyrtospirifer kurban pleckāju zona. Apakšstāvs iekļauj sevī akmenes, mūru, tērvetes, sniķeres, žagares un ketleru svītas.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Famenas stāvs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)