Fatālisms (no latīņu: fatalis — 'liktenīgs') — filozofisks uzskats, kas pauž pārliecību, ka visi notikumi pasaulē ir neizbēgami un iepriekš noteikti. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav iespējas mainīt savu dzīves gaitu, jo viss, kas notiek, ir iepriekš nolemts, piemēram, likteņa, dievišķa spēka vai universālu dabas likumu dēļ. Fatālisms raksturīgs reliģijai un dažām ideāliskajām strāvām, taču tas vienlaikus ir arī pretrunīgs, jo rada jautājumus par brīvo gribu, atbildību un cilvēka rīcības nozīmīgumu.
Fatālisms ir bijis klātesošs dažādās filozofijas un reliģijas tradīcijās:
Antīkā Grieķija: Grieķu mitoloģijā liktenes dievietes jeb Moiras bija atbildīgas par cilvēka dzīves pavedienu un tā garumu. Pat dievi nevarēja iejaukties viņu lēmumos. Stoicisma filozofija, kas radās 3. gadsimtā pirms mūsu ēras, piedāvāja determinisma un fatālisma elementus. Stoiķi uzskatīja, ka visa pasaule ir pakļauta dabas likumiem un cilvēka prāts var vienīgi pielāgoties šiem likumiem, pieņemot tos ar stoisku mieru.
Indijas filozofija: Karmas doktrīna, kas nosaka, ka cilvēka dzīves notikumi ir atkarīgi no viņa pagātnes rīcības, bieži tiek interpretēta fatālisma garā.
Kristietība un islāms: Abās reliģijās pastāv ideja par dievišķu plānu, kas nosaka cilvēka likteni, taču vienlaikus tiek saglabāts uzsvars uz cilvēka atbildību un brīvo gribu.
