Fedčenko šļūdonis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Fedčenko šļūdonis
Fedčenko šļūdoņa satelītuzņēmums
Fedčenko šļūdoņa satelītuzņēmums
Fedčenko šļūdonis (Tadžikistāna)
Fedčenko šļūdonis
Fedčenko šļūdonis
Kontinents Āzija
Atrodas Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna
Izvietojums Pamirs
Sākums Jazgulemas grēda
Ieplūst Seldarja
Koordinātas 38°46′1″N 72°16′59″E / 38.76694°N 72.28306°E / 38.76694; 72.28306Koordinātas: 38°46′1″N 72°16′59″E / 38.76694°N 72.28306°E / 38.76694; 72.28306
Platība 700 km2
Garums 77 km
Kritums 3380 m
Ātrums 0,252 km/a
Tilpums 144 km3
Fedčenko šļūdonis Vikikrātuvē

Fedčenko šļūdonis (tadžiku: Пиряхи Федченко) ir liels ledājs Pamira ziemeļu daļā Tadžikistānā.[1] Tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un pasaulē garāko dendrītisko ieleju šļūdoni ārpus Antarktīdas.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šļūdonis sākas no cirka 6280 metru augstumā Jazguloma grēdas ziemeļaustrumos, ko ieskauj Neatkarības smailes (6940 m), Parīzes Komūnas smailes (6350 m) un 26 Baku komisāru smailes (6848 m) ziemeļu nogāzes. Plūst ziemeļu virzienā 77 km garumā gar Zinātņu Akadēmijas grēdas austrumu nogāzi. Uzņem 45 mazākus ledājus, lielāki no kuriem ir Augstais Tanimass, Zinātņu Akadēmijas ledājs, Jeļenas Rozmirovičas ledājs, Kašalajaks, Bivačnijs (kreisās puses), Vitkovska ledājs un Naļivkina ledājs (labās puses).

Ledāja virsmas slīpums ir ap 1,5—2,5°, plūsmas ātrums līdz 66,8 centimetriem diennaktī. Augšējā firna daļā ātrums ir ap 216 metriem gadā, vidējā daļā — 252 metri gadā, pie ledāja mēles — 126 metri gadā. Lielākais ledus biezums vidusdaļā ir ap 1000 metru; kopējais tilpums — 144 km³ (355 Rāznas ezeru tilpums).

Ledāja mēle atrodas 2900 metru augstumā un no tās sākas Seldarjas upīte, kas tālāk ietek Muksu Amudarjas baseinā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šļūdoņa lejasdaļu 1878. gadā atklāja entomologs un ģeogrāfs Vasīlijs Ošaņins (Василий Ошанин), bet vidusdaļu un augšdaļu — Pamira ekspedīcija 1928. gadā. Ošaņins ledāju nosauca par godu Aizalaja grēdas un Ļeņina smailes atklājējam, biologam un ceļotājam Aleksejam Fedčenko, kurš 1873. gadā gāja bojā Alpos.

Fedčenko šļūdoņa vidusdaļā uz klinšu izvirzījum 4169 m augstumā pie Kašalajaka pietekas kopš 1933. gada darbojas hidrometeoroloģiskā stacija. Starptautuskā ģeofizikas gada ietvaros (1957—1959) šļūdoņa augšdaļā 4900 m augstumā darbojā glacioloģiskā stacija «Vitkovska ledājs».[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 205. lpp.
  2. «Комплексная гляциологическая экспедиция на леднике Федченко». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 28. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]