Parastais fenhelis
| Parastais fenhelis Foeniculum vulgare (Mill.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Apiales |
| Dzimta | Čemurziežu dzimta (Apiaceae) |
| Suga | Parastais fenhelis (F. vulgare) |
 Parastais fenhelis Vikikrātuvē | |
Parastais fenhelis (Foeniculum vulgare) ir 90—200 cm augsts divgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar stipri zarainu stumbru. Lapas pamīšus, trīskārt vai četrkārt dalītas sīkās pavedienveida plūksnās. Ziedi sīki, dzelteni, sakopoti saliktos čemuros; vīkala un vīkaliņa nav. Zied jūlijā, augustā. Auglis cilindrisks, iegarens skaldauglis, kas nogatavojoties viegli sadalās 2 sēkleņos.
Izmantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Fenhelim ir stipra, saldeni vircota garša un anīsam līdzīga smarža, ko veido ēteriskās eļļas anetons un fenhons. Fenheļa augos ir 2—6% ēterisko eļļu, kā arī taukskābju, olbaltumvielu un citu savienojumu, un tiem piemīt dezinficējoša, atkrēpošanu veicinoša un vēdera uzpūšanos samazinoša iedarbība, tāpēc fenheļa augļus mēdz izmantot medicīnā. Vēl tos plaši izmanto kulinārijā, kur, tāpat kā anīsa augļus, pievieno dažādiem zivju ēdieniem, majonēzēm un marinādēm.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastais fenhelis |
- ↑ Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 243. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastais fenhelis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- fenhelis | Medicīnas termins (latviski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|