Fergāna

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Fergana)
Fergāna
pilsēta
Fargʻona
Fergāna (Uzbekistāna)
Fergāna
Fergāna
Koordinātas: 40°23′N 71°47′E / 40.383°N 71.783°E / 40.383; 71.783Koordinātas: 40°23′N 71°47′E / 40.383°N 71.783°E / 40.383; 71.783
Valsts Uzbekistāna Valsts karogs: Uzbekistāna
Vilajets Fergānas vilajets
Dibināta 1876. gadā
Platība
 • Kopējā 95,6 km2
Augstums 590 m
Iedzīvotāji (2020)
 • kopā 288 850
 • blīvums 2 770,9/km²
Tālruņu kods (+998) 73
Mājaslapa ferghana.uz
Fergāna Vikikrātuvē

Fergāna (uzbeku: Fargʻona) ir pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilajeta administratīvais centrs. Izvietojusies Fergānas ielejā atrodas apmēram 420 km uz austrumiem no Taškentas, apmēram 75 km uz rietumiem no Andidžonas un mazāk nekā 20 km no Kirgizstānas robežas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fergānas vēsture iedalās 3 periodos — pirmsrevolūcijas, padomju un pašreizējais (neatkarības periods).

Pirmsrevolūcijas periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabals ir bijis apdzīvots tūkstošiem gadu, taču mūsdienu pilsēta tika dibināta 1876. gadā kā garnizona pilsēta un koloniālais papildinājums Margilanai (tā atrodas 22 km uz ziemeļrietumiem no Fergānas). Pilsētas izveidošanas iniciators bija krievu ģenerālis, pirmais Krievijas militārais gubernators Fergānas ielejā Mihails Skobeļevs.

Pilsētas tips — militāri administratīvais centrs. Šādām pilsētām raksturīgais izkārtojums: cietoksnis, esplanāde un ielas, kas radiāli-koncentriski atiet no tiem.

Fergāna, Gubernatora iela, 1913. gads

Acīmredzamas neērtības bija purvi pilsētas ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, tos nevarēja uzreiz nosusināt, tāpēc pilsētai ilgu laiku daudz nepatikšanu sagādāja malārija.

Sākotnēji pilsētu sauca par Jauno Margilanu (Новый Маргелан), pēc tam 1907. gadā to pārdēvēja par Skobeļevu gubernatora M. Skobeļeva vārdā.

Fergāna auga lēnām, pirmām kārtām esot militāristu un ierēdņu pilsēta. Tās attīstību kavēja arī tas, ka tā atradās nost no galvenajām dzelzceļa līnijām. Ievērojamāka pilsētas izaugsme sākās tikai 20. gadsimtā un it īpaši pēc Otrā pasaules kara.

Padomju periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad 1924. gadā boļševiki apgabalu atkaroja no basmaču nemierniekiem, tās nosaukums tika mainīts uz Fergāna (pēc apgabala nosaukuma, kurai tā bija centrs).[1]

Sāka attīstīties Fergānas rūpnieciskā bāze. Sociālisma laikā Fergānā tika uzcelts ievērojams skaits rūpnīcu un rūpniecības uzņēmumu. Pilsētas rūpniecībā ietilpa tekstilizstrādājumu ražošana un slāpekļa mēslojuma rūpnīca. Daļa rūpniecības attīstības bija evakuācijas rezultāts Padomju Savienībā Otrā pasaules kara laikā.[2]

1930. gada 1. maijā tika nodibināts Fergānas Pedagoģiskais institūts.[3]

Neatkarības periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fergānas lidosta

Fergāna ir salīdzinoši liels Uzbekistānas rūpniecības centrs, kas ieņem otro vietu ražošanas apjoma ziņā pēc Taškentas, taču ne vairs tik liels rūpniecības centrs, kāds tas bija 20. gadsimta 80. gadu beigās.

Pēc 1989. gada notikumiem un saistībā ar krievvalodīgo iedzīvotāju aizplūšanu no Uzbekistānas Fergānas ražošanas apjoms samazinājās par vairāk nekā 73%, salīdzinot ar 1985. gadu. Daudzas rūpnīcas tagad ir slēgtas.

Arī celtniecība pilsētā norisinās lēni. Pēdējo 20—25 gadu laikā pilsētā ir uzbūvētas tikai dažas modernas būves — rekonstruēta viesnīca, tenisa korts, pilsētas tirgus, kā arī paplašināta parka teritorija. Ievērojami samazinājies kultūras un izklaides centru skaits. No vairāk nekā 15 kinoteātriem un klubiem, kas darbojās 20. gadsimta 80. gados, tagad darbojas tikai viens. Bibliotēkas tiek pārprofilētas, lielākā daļa bērnu sporta klubu un sporta skolu ir slēgtas.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fergāna atrodas Uzbekistānas austrumos, Fergānas ielejas dienvidu daļā, 590 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pilsēta atrodas apmēram 420 km uz austrumiem no valsts galvaspilsētas Taškentas un 75 km uz dienvidrietumiem no Andidžonas. Fergānas teritorija ir 95,6 km².

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fergānā valda kontinentāls klimats (auksts tuksneša klimats, pēc Kepena klimata klasifikācijas — BWk). Ziemas te ir maigas un īsas, diennakts vidējā zemākā temperatūra ir −2.8 °C (27 °F), janvāra vidējā temperatūra ir + 0,2 °C, absolūtais minimums ir -25,8 °C. Dažās ziemas dienās laiks ir silts. Sniega sega pastāv īsu laiku.

Vasaras ir karstas, diennakts vidējā augstākā temperatūra ir 34.7 °C (94 °F), jūlija vidējā temperatūra ir + 27,4 °C, absolūtais maksimums ir + 42,2 °C.[4] Jūlijā bieži pūš karsts, sauss vējš, īpaši pilsētas rietumu daļā. Nokrišņu ir maz, gada nokrišņu daudzums ir mazāks par 200 mm, ziemā un rudenī tas ir lielāks.

Demogrāfiskie dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fergānas iedzīvotāju skaits 2007. gada janvārī bija aptuveni 227 000. Lielākās etniskās gupas ir tadžiki un uzbeki, krievvalodīgie veido apmēram 25% no pilsētas iedzīvotājiem.[2]

Uz 2014. gada 1. janvāri pilsētas iedzīvotāju skaits bija 340 600 cilvēku,[5] kas to padarīja par trešo lielāko pilsētu Fergānas ielejā.

Ilgu laiku iedzīvotāji galvenokārt bija krievvalodīgie. Saskaņā ar 1926. gada tautas skaitīšanu no 14 275 pilsētas iedzīvotājiem krievu bija 7942 (55%), ukraiņu — 667 (4,6%), ebreju — 514 (3,6%), bet uzbeku — tikai 3011 (21,0%).[6]

Sākot ar 2013. gadu, Fergāna ir gandrīz monoetniska — no 350 600 pilsētas iedzīvotājiem 316 268 ir uzbeki (90,0%). Bez uzbekiem Fergānā dzīvo arī 12 084 krievi (3,4%), 3114 tadžiki (1,1%), 2028 korejieši (0,7%) un 626 tatāri (0,2%). Pilsētā dzīvo arī azerbaidžāņi, armēņi, ebreji, vācieši un citu tautu pārstāvji.

Fergānā salīdzinājumā ar citām Fergānas ielejas pilsētām ir liels krievu, korejiešu un tatāru iedzīvotāju īpatsvars.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģijas iezīme Fergānā ir reliģiju daudzveidība. Lielākajai daļai iedzīvotāju religija ir sunnītu islāms. Pilsētā dzīvo arī šiīti, pareizticīgie, protestanti un jūdaisti, katoļu baznīcu pārstāvji, evaņģēliskie kristieši, baptistu kristīgās baznīcas pārstāvji un budisti.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māksla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā darbojas Teātra un koncertu pils, kas uzcelta 2014. gadā. 2013. gadā par godu Starptautiskajai bērnu dienai tika uzcelts un atvērts bērnu leļļu teātris. Pilsētā ir 2 galvenie teātri — Fergānas Reģionālais Uzbekistānas muzikālās drāmas un komēdijas teātris un Fergānas reģionālais krievu drāmas teātris.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar plašajiem, kokiem apstādītajiem bulvāriem un cara laika ēkām pilsēta ir izteikti atšķirīga no pārējām reģiona pilsētām.[7]

Galvenie apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Novadpētniecības muzejs ar dabas un vēstures ekspozīcijām, fotogrāfijām un vietējiem rokdarbiem;
  • Reģionālais teātris, iekārtots 1877. gadā ģenerālim Mihailam Skobeļevam piederējušā namā;
  • Fergānas Valsts universitāte, celta 1902. gadā;
  • Vecais cietoksnis;
  • Virsnieku nams (agrāk Militārā asambleja);
  • Bijušās vīriešu ģimnāzijas administratīvā ēka;
  • Fergānas centrālais cietums;
  • Fergānas katedrāles mošeja "Jome Masjid".

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekonomikā īpašu vietu ieņem ķīmiskā rūpniecība, naftas pārstrāde, pārtikas, vieglā rūpniecība, mēbeļu rūpniecība, celtniecības materiālu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī elektronika. Galvenie rūpniecības produktu veidi ir naftas produkti, lauksaimniecības mēslojums, stikls un stikla izstrādājumi, cements, dažādas elektriskās ierīces un mehānismi, auto detaļas utt. Pilsētā ir 3—4 salīdzinoši lieli un apmēram 20 mazie un vidējie uzņēmumi. Visi Fergānas uzņēmumi 2008. gadā saražoja produktus gandrīz 639,1 miljarda sumu vērtībā (aptuveni 350 miljoni ASV dolāru).

Dabasgāze no Uzbekistānas rietumiem tiek transportēta pa cauruļvadiem uz ieleju, kur to izmanto mēslojuma ražošanai. Ar rietumvalstu aizdevumu Fergāna spējusi modernizēt pārstrādes rūpnīcu un arī samazināt gaisa piesārņojumu.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākās izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fergānas Valsts universitāte;
  • Fergānas Politehniskais institūts;
  • Taškentas Informācijas tehnoloģiju universitātes Fergānas filiāle;
  • Taškentas Medicīnas akadēmijas Fergānas filiāle.

Pilsētā darbojas arī vairāk nekā 10 profesionālās koledžas: Fergānas Izglītības koledža, Fergānas Medicīnas koledža, Fergānas Lauksaimniecības koledža, Fergānas mākslas koledža u.c.

Medicīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ir 10 slimnīcas. Kopumā ir 29 ambulatorās iestādes un 6 lauku medicīnas centri.

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fergānā ir centrālā autoosta un starptautiskā lidosta. Līdz 2003. gadam pilsētā darbojās trolejbusu satiksme.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dates of renaming taken from Adrian Room, Placenames of the World: Origins and Meanings of the Names for Over 5000 Natural Features, Countries, Capitals, Territories, Cities and Historical Sites, McFarland, 1997, ISBN 0-7864-1814-1 (pbk) p.124
  2. 2,0 2,1 Flynn, Moya; Kosmarskaya, Natalya; Sabirova, Guzel (November 2014). "The Place of Memory in Understanding Urban Change in Central Asia: The Cities of Bishkek and Ferghana". Europe-Asia Studies 66.
  3. Farg`ona davlat universiteti rasmiy veb sayti
  4. «Климат Ферганы». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 28. novembrī.
  5. «Статистический буклет «О населении языком цифр»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-10-14. Skatīts: 2014-10-11.
  6. Цыряпкина Ю.Н. Русские в Узбекистане: языковые практики и самоидентификации (на примере полевых исследований в Фергане)//Томский журнал лингвистических и антропологических исследований. 2015 год. № 3(9), с. 20
  7. «Fergana travel guide». Caravanistan (en-US). Skatīts: 2019-09-26.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]