Ferments

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tipiska fermenta — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma

Fermenti (latīņu: fermentum — 'ieraugs') jeb enzīmi (grieķu: ενζυμον — 'iekšā' + 'ieraugs') ir liemolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu utt. Gandrīz visi fermenti pēc uzbūves ir olbaltumvielas.

Iedalījums un uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi kā olbaltumvielas, enzīmus pēc uzbūves iedala 2 kategorijās:

  • vienkāršajos enzīmos jeb enzīmos proteīnos, kas veidoti tikai no aminoskābēm.
  • saliktajos enzīmos jeb enzīmos proteīdos, ko veido apoferments jeb apoenzīms (olbaltumvielas daļa), kas saista katalizējamo vielu (substrātu) un tā kofaktors (prostētiskā grupa jeb neolbaltumvielas daļa), kas darbojas kā katalizators un bieži vien veido aktīvo centru, pie kura notiek substrāta piesaiste. Ja kofaktors ir sarežģītas uzbūves organiska viela, piemēram, vitamīns, tad to sauc par kofermentu jeb koenzīmu. Visbiežāk kofaktors atrodas apoenzīma trešējās struktūras padziļinājumā un tam ir piesaistījies ar kovalento saišu palīdzību vai gadījumos, kad kofaktors ir metāla joni — koordinatīvajām saitēm. Abas šīs enzīma daļas — kofaktoru un apoenzīmu — sauc par holoenzīmu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Velga Miķelsone (2008). Bioķīmija: mācību līdzeklis. Jelgava: LLU Ķīmijas katedra. 33—48. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Medicīnas termins (latviski)
  • BRENDA — comprehensive compilation of information and literature references about all known enzymes