Ferola
| Ferola | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Ferrol | |||
 | |||
| |||
  Ferola  Ferola  Ferola | |||
| Koordinātas: 43°29′04″N 8°13′58″W / 43.48444°N 8.23278°WKoordinātas: 43°29′04″N 8°13′58″W / 43.48444°N 8.23278°W | |||
| Valsts |
 Spānija | ||
| Autonomā komūna |
 Galisija | ||
| Province | Akoruņas province | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 81,9 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 64 218 | ||
| • blīvums | 815,6/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 15401–15406 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Ferola Vikikrātuvē | |||
Ferola (spāņu: Ferrol, izrunā: /feˈrol/, galisiešu: Ferrol) ir pilsēta Spānijas ziemeļrietumos, Galisijā, Atlantijas okeāna krastā. Tā atrodas Akoruņas provincē un ir nozīmīga osta un kuģubūves centrs. Ferola vēsturiski ir zināma kā viena no Spānijas Jūras spēku galvenajām bāzēm un tai ir stratēģiska loma reģiona aizsardzībā un jūrniecībā. Pilsētai ir bagāta vēsture, kas saistīta ar militāro arhitektūru, kuģu būvi un tirdzniecību. Mūsdienās Ferola ir arī tūrisma un kultūras centrs, piedāvājot apmeklētājiem vēsturiskus cietokšņus, muzejus un tradicionālo galisiešu kultūru.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ferolas teritorija bija apdzīvota jau senatnē, un arheoloģiskie izrakumi liecina par ķeltu[2] un romiešu klātbūtni reģionā. Viduslaikos Ferola attīstījās kā neliels zvejnieku un tirgotāju ciems, kas piederēja dažādām feodālajām dzimtām. 9. un 10. gadsimtā reģionu bieži apdraudēja vikingu sirojumi, kas lika vietējiem iedzīvotājiem būvēt aizsardzības struktūras. Laika gaitā Ferola kļuva par nozīmīgu Galisijas ostu, veicinot reģiona tirdzniecību un ekonomisko attīstību.
Ferolas stratēģiskā atrašanās vieta pie Atlantijas okeāna kļuva par izšķirošu faktoru tās militārajai nozīmei. 16. un 17. gadsimtā Spānijas karaļa Felipes II valdīšanas laikā pilsētā tika izveidotas pirmās lielākās jūras spēku bāzes un kuģubūves darbnīcas. 18. gadsimtā, Spānijas karaļa Fernando VI un Karlosa III valdīšanas laikā, Ferola kļuva par vienu no svarīgākajiem Spānijas kara flotes centriem. Tika izveidoti jauni kuģubūvētavas kompleksi un ostas nocietinājumi, tostarp Sanfelipes, Lapalmas un Sanmartinjo cietokšņi, kas stiprināja pilsētas aizsardzību pret iespējamajiem iebrucējiem.
Ferola nozīmīgā militārā un stratēģiskā loma padarīja to par svarīgu pilsētu Spānijas vēsturē. Napoleona karu laikā (1808–1814) Ferola tika ieņemta franču spēku uzbrukuma rezultātā pēc Korunnas kaujas, kas ļāva viņiem iegūt kontroli pār svarīgu jūras bāzi un militārajiem resursiem. 19. gadsimtā Ferola turpināja attīstīties kā jūras spēku centrs, tomēr industrializācijas procesi un politiskās pārmaiņas ietekmēja tās ekonomiku. 20. gadsimtā Ferola ieņēma īpašu vietu Spānijas diktatora Fransisko Franko dzīvē, jo 1892. gadā viņš tur piedzima. Ferola 1938. gada septembrī tika oficiāli pārdēvēta par El Ferrol del Caudillo (Caudillo nozīmē ‘vadonis’). Šis nosaukums saglabājās līdz 1982. gada decembrim, kad pilsētas dome nolēma atgriezties pie sākotnējā nosaukuma.[3] Ferola turpināja attīstīties kā nozīmīgs kuģubūves un ostas centrs.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 2024. gada Spānijas municipālais reģistrs.
- ↑ «The Modern Celts of Northern Spain» (angļu). Expedition Magazine. Skatīts: 2025. gada 24. februārī.
- ↑ «El Ferrol que dejó de ser “del Caudillo”» (spāņu). Diario de Ferrol. Skatīts: 2025. gada 24. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ferola.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar Spāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|