Fitocenoze
Fitocenoze ir augu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju un ir savstarpēji saistīta ar apkārtējo vidi un citām dzīvības formām.[1] Tā ir noteiktā biotopā sastopamo autotrofu, galvenokārt augu, kas veido ekosistēmas produktīvo pamatu.
Fitocenoze kalpo kā indikators gan ekoloģisko procesu norisei, gan ainavu stāvoklim, ļaujot analizēt gan dabiskos, gan antropogēnos faktorus, kas ietekmē ekosistēmas stabilitāti. Tā strukturālā un funkcionālā daudzveidība ir cieši saistīta ar bioloģisko ražīgumu, barības vielu ciklu dinamiku un arī oglekļa aprites mehānismiem, kas mūsdienu kontekstā ir īpaši nozīmīgi klimata pārmaiņu izpētē.
Fitocenozes galvenās iezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tajā dominē zaļie augi, kuri spēj veikt fotosintēzi.
- Tā ir cieši saistīta ar zoocenozi (dzīvnieku kopienu) un mikrocenozi (mikroorganismiem), kopā veidojot biocenozi.
- Fitocenozi ietekmē vides apstākļi – gaisma, augsne, mitrums, klimats.
- Tā mainās laika gaitā, piemēram, sukcesijas procesos (dabiskā attīstība no vienas augu kopienas uz citu).
- Fitocenoze ir svarīgs objekts pētījumos par dabisko un cilvēka pārveidoto ainavu attīstību, ekoloģisko līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fitocenoze.
|