Pāriet uz saturu

Fjodors Šaļapins

Vikipēdijas lapa
Fjodors Šaļapins
Фёдор Иванович Шаляпин
Fjodors Šaļapins
Personīgā informācija
Dzimis 1873. gada 13. februārī
Kazaņa, Krievijas Impērija
(Tatarstāna, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1938. gada 12. aprīlī (65 gadi)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Nodarbošanās operdziedātājs

Fjodors Šaļapins (krievu: Фёдор Иванович Шаляпин; dzimis 1873. gada 13. februārī [v.s. 1. februārī], miris 1938. gada 12. aprīlī) bija krievu operdziedātājs, bass.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis Kazaņā ierēdņa (pēc izcelšanās – zemnieka) Ivana Šaļapina un Jevdokijas Šaļapinas (dzimusi Prozorova) ģimenē.[1]

Mācījies vairākās skolās Kazaņā — vispirms Vederņikovas privātskolā, vēlāk Ceturtajā draudzes skolā; 1885. gadā beidza Sesto pilsētas skolu. Pēc tam īslaicīgi mācījās Arskas amatu skolā. Kādu laiku bija arī māceklis pie kurpnieka, virpotāja u.c. amatniekiem. No deviņu gadu vecuma dziedāja baznīcas korī Kazaņā. Kora vadītājs F. Šaļapinam iemācīja nošu rakstu.

Kopš 1889. gada darbojies teātrī. 1890. gadā sāka solista karjeru, kad tika izraudzīts dziedāt partiju saslimušā kolēģa vietā. Darbojies Kazaņā, Ufā, Tiflisā. 1892.–1993. gadā Tiflisā ievērojamais krievu operdziedātājs Dmitrijs Usatovs pasniedza F. Šaļapinam bezmaksas privātstundas.[2] 1893. gadā pārcēlās uz Maskavu, bet 1894. gadā — uz Sanktpēterburgu. 1895. gadā kļuva par Marijas teātra solistu. No 1896. līdz 1899. gadam Šaļapins bija mecenāta Savas Mamontova Krievu privātās operas Maskavā solists. No 1899. gada — Maskavas Lielā teātra solists.

1901. gada pavasarī Mefistofeļa lomā itāļu dzejnieka un komponista Arrigo Boito operā “Mefistofelis” (Mefistofele, 1868) F. Šaļapins ar lieliem panākumiem debitēja Milānas La Scala. No 1904. gada viņš regulāri uzstājās dažādu pasaules valstu operteātros, sniedza koncertus Amerikas Savienotajās Valstīs, Argentīnā, Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un citās valstīs.[3]

Pēc Oktobra revolūcijas ieguva Republikas Tautas mākslinieka nosaukumu un kļuva par Marijas teātra māksliniecisko vadītāju. 1922. gadā devās viesizrādēs uz ārzemēm, un PSRS vairs neatgriezās. 1910., 1930., 1931. un 1934. gadā sniedza viesizrādes Rīgā.

Miris 1938. gada 12. aprīlī Parīzē, kur tika apglabāts Batinjoles kapsētā (Cimetière des Batignolles). 1984. gadā pārapbedīts Novodevičjes kapsētā Maskavā.

F. Šaļapina krūšutēls Buenosairesas operas namā, autors R. Rodogne

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. G. Zelmenis. Fjodors Šaļapins. Nacionālā Enciklopēdija
  2. G. Zelmenis. Fjodors Šaļapins. Nacionālā Enciklopēdija
  3. G. Zelmenis. Fjodors Šaļapins. Nacionālā Enciklopēdija

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]