Flandrijas milzis
| Flandrijas milzis | |
|---|---|
|
| |
| Izcelsme |
Gente, |
| Īpašības | |
| Svars | 7-13 kg |
| Augstums skaustā | cm |
| Krāsa | pelēka, dzeltenpelēka, tumši pelēka, dzelzspelēka[1] |
| mājas trusis (Oryctolagus cuniculus domesticus) | |
Flandrijas milzis (nīderlandiešu: Vlaamse reus, arī Beļgu milzis) ir lielākā mājas trušu (Oryctolagus cuniculus domesticus) šķirne.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Škirnes nosaukums cēlies no Flandrijas (vēsturiskais reģions) nosaukuma. Un šķirne ir radīta Beļģijā. Šī ir viena no vecākajām, atzītākajām un plaši izplatītākajām (ņemot vērā tuvākos pēcnācējus) šķirnēm pasaulē.
Izcelsme nav precīzi zināma, bet pastāv vairākas galvenās šķirnes izcelšanās hipotēzes:
- Flandrijas truši ir Patagonijas trušu pēcteči, kas 16.-17. gadsimtā tika atvesti no Argentīnas.[2]
- Flandrijas truši ir lielu flāmu trušu pēcteči, kas vairs netika audzēti un izzuda.
- Flandrijas truši ir lielo flāmu un Argentīnas Patagonijas trušu sajaukums.
Ir arī citas versijas. Sākotnēji Flandrijas truši bija diezgan neglīti, mazāki par mūsdienu šķirnes pārstāvjiem, ar lielām ausīm, nevienmērīgu sarkanīgi pelēku krāsojumu ar gaišiem plankumiem.
Daudzās valstīs, kur attīstīta trušu audzēšana, parādījās savi Flandrijas milža šķirnes atzari. Šīs šķirnes pārāk neatšķiras, taču tām ir dažas iezīmes, kas ļauj tās efektīvi izmantot noteiktā reģionā. Ir milzu flāmu, vācu, pelēkie, baltie, angļu, spāņu u.c. milži. Tas tika atvests arī uz PSRS, kur skarbā klimata dēļ tas neiedzīvojās, bet tika veiksmīgi izmantots vietējo šķirņu uzlabošanai un pelēkā milža šķirnes selekcijai.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Šī ir lielākā mājas trušu šķirne. Flandrijas truši izceļas ar lielu izmēru un dzīvsvaru: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10-12 kg, rekordsvars ir sasniegts pat 13 kg.
Dzīvnieka ķermenis ir garš (70 cm), krūtis ir dziļas un platas (apkārtmērs 37 cm); mugura ir taisna, dažreiz izliekta; galva ir liela, ausis ir taisnas, garas un blīvas.
Apmatojums ir augsts, blīvs, biezs; krāsa ir pelēka-zaķa, dzeltenpelēka, tumši pelēka, dzelzspelēka. Nagu krāsai jāatbilst apmatojuma krāsai.
Pavairošana un audzēšana
[labot | labot pirmkodu]Truši ir prasīgi attiecībā uz barošanas un turēšanas apstākļiem; to lieluma dēļ tiem nepieciešama lielāka dzīves telpa.
Flandrijas truši ir auglīgi - metienā piedzimst 6 truši vai vairāk, līdz 12 trusēniem. Mātītes ražo daudz piena. Trusēnu vidējais svars 2 mēnešu vecumā ir 2 kg, 3-3,5 mēnešu vecumā - 3-3,5 kg;
Ādas tiek izmantotas to dabiskajā formā, kā arī vērtīgāku kažokādu - kaķa, bebra, ķengura - atdarināšanai. Gaļas kaušanas ieguvums pret dzīvsvaru ir aptuveni 54%.

Vēlas pubertātes, zemas auglības un zemas gaļas ražas pret dzīvsvaru dēļ Flandrijas trušu audzēšana gaļas ieguvei ir mazāk ienesīga nekā vidēja svara gaļas šķirņu trušiem, tomēr Flandrijas truši tika izmantoti daudzu citu trušu šķirņu selekcijai, kā arī dekoratīviem nolūkiem.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «ARBA Official Breed ID Guide». American Rabbit Breeder Association. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-03-30. Skatīts: 2015. gada 12. maijs.
- ↑ Nicole Cosgrove. «Flemish Giant Rabbit Breed Info: Pictures, Traits, & Facts», 2020-04-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-14. Skatīts: 2021-06-13.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Friedrich Karl Dorn und Günther März: Rassekaninchenzucht. Ein Handbuch für Kaninchenhalter und -züchter, 7. Auflage Augsburg 1989, ISBN 3-89440-569-4
- Friedrich Joppich: Das Kaninchen, Berlin, VEB Deutscher Landwirtschaftsverlag, 1967
- John C. Sandford: The domestic rabbit. 5th edition, Blackwell Science, Oxford 1996, ISBN 0-632-03894-2
- Wolfgang Schlolaut: Das große Buch vom Kaninchen. 2. Auflage, DLG-Verlag, Frankfurt 1998, ISBN 3-7690-0554-6
- Ing. Ladislav Dvořák: Kaninchenhaltung/Kaninchenzucht, deutschsprachige Ausgabe: Berlin, VEB Deutscher Landwirtschaftsverlag, 1975, Originaltitel: Chov Králíků, Prag, Herbst 1973
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Flemish Giant |
- Website van de Nederlandse "Nationale Vlaamse Reuzen Club" www.vlaamsereuzenclub.nl. Geraadpleegd op 11 mei 2021. (nīderlandiski)