Fon Rozenbergi

Baronu Rozenbergu dzimtas ģerbonis.

Fon Rozenbergi (vācu: von Rosenberg) ir vācbaltiešu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās Krievijā un Prūsijā.

Vēsture

Saskaņā ar ģimenes leģendu Rozenbergu dzimta cēlusies no Morāvijas. Zināms, ka 1558. gadā Rozenbergiem piederējusi Garozas muiža. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1631. gadā dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā. 18. gadsimtā vairāki Rozenbergu dzimtas locekļi izceļoja uz Prūsiju, bet 19. gadsimtā uz Hesenes lielhercogisti. 1863. gada 3. aprīlī Krievijas impērijas teritorijā dzīvojošie fon Rozenbergi ieguva tiesības lietot baronu titulu.

Dzimtai piederīgie

• Andrejs fon Rozenbergs (1739–1813), Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis un gubernators
• Johans Rozenbergs (1766–1828), Krievijas impērijas ierēdnis (slepenpadomnieks)
• Oto fon Rozenbergs (1796–1845), Kurzemes guberņas jurists
• Kārlis fon Rozenbergs (1798–1880), Prūsijas armijas ģenerālleitnants
• Hermanis fon Rozenbergs (1817–1888), dabaszinātnieks, ģeogrāfs un zoologs
• Mihails Rozenbergs (1861–1928), Krievijas armijas ģenerālmajors, lielgabalu konstruktors
• Eduards fon Rozenbergs (1878–1954), Latvijas politiķis un diplomāts
• Vera Rozenberga (1894–1965), PSRS matemātiķe un fiziķe
• Mihails Rozenbergs (1896–1981), PSRS lielgabalu konstruktors

• 
  Andrejs fon Rozenbergs (1739–1813)
• 
  Hermanis fon Rozenbergs (1817–1888)
• 
  Eduards fon Rozenbergs (1878–1954)

Muižas

Rozenbergu dzimtai piederējušas Rūmenes (Ruhmen), Lanksēžu (Langsehden), Baltmuiža (Baltensee), Svares (Schwarren), Alstiķu (Halswigshof), Kabiles (Kabillen) u.c. muižas.