Frānsesa Ārnolda

Frānsesa Ārnolda; Frances Arnold
Frānsesa Ārnolda 2021. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi	1956. gada 25. jūlijā (68 gadi); Edžvuda, Pensilvānija, Amerikas Savienotās Valstis
Pilsonība	ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne	ķīmiskā inženierija; bioinženierija; bioķīmija;
Alma mater	Prinstonas Universitāte; Kalifornijas Universitāte;
Apbalvojumi	Nobela prēmija ķīmijā (2018)

Frānsesa Hamiltona Ārnolda (angļu: Frances Hamilton Arnold; dzimusi 1956. gada 25. jūlijā) ir Amerikas Savienoto Valstu zinātniece, ķīmijas inženiere un viena no mūsdienu ievērojamākajām bioinženierijas pētniecēm, plaši pazīstama ar ieguldījumu vadītās evolūcijas metodē fermentu inženierijā. Viņas izstrādātā pieeja ļauj mērķtiecīgi modificēt enzīmus, ieviešot mutācijas un atlasot efektīvākās funkcijas, kas ļauj iegūt biokatalizatorus ar pielietojumu farmācijā, rūpniecībā un videi draudzīgā ķīmijā.^[1]^[2] Frānsesa Ārnolda 2018. gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā “par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem”, kļūstot par piekto sievieti, kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā.^[3]^[4] Viņa ir Kalifornijas Tehnoloģiju institūta (Caltech) profesore un ietekmīga persona ilgtspējīgu tehnoloģiju, biotehnoloģijas inovāciju un sieviešu pārstāvniecības zinātnē veicināšanā.^[5]^[6] Ārnoldas darbs ievērojami mainījis priekšstatus par to, kā cilvēki var inženiertehniski pielāgot bioloģiskos procesus cilvēces vajadzībām.

Atsauces

↑ Prof. Frances H. Arnold (2017. gada 24. oktobrī). Directed Evolution: Bringing New Chemistry to Life. doi:10.1002/anie.201708408.
↑ «Directed Evolution of Enzymes and Binding Proteins». nobelprize.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 19. jūnijā.
↑ «FRANCES ARNOLD - Nobel Prize in Chemistry 2018». nobelprize.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 19. jūnijā.
↑ «Frances H. Arnold Biographical». nobelprize.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 19. jūnijā.
↑ «Frances H. Arnold». cce.caltech.edu (angļu). Skatīts: 2025. gada 19. jūnijā.
↑ «‘She Roars Podcast’: Nobel laureate Frances Arnold discusses how chemical and bioengineering can save the planet». princeton.edu (angļu). Skatīts: 2025. gada 19. jūnijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frānsesa Ārnolda.

Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Prof. Frances H. Arnold (2017. gada 24. oktobrī). Directed Evolution: Bringing New Chemistry to Life. doi:10.1002/anie.201708408.

[2] «Directed Evolution of Enzymes and Binding Proteins». nobelprize.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 19. jūnijā.

[3] «FRANCES ARNOLD - Nobel Prize in Chemistry 2018». nobelprize.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 19. jūnijā.

[4] «Frances H. Arnold Biographical». nobelprize.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 19. jūnijā.

[5] «Frances H. Arnold». cce.caltech.edu (angļu). Skatīts: 2025. gada 19. jūnijā.

[6] «‘She Roars Podcast’: Nobel laureate Frances Arnold discusses how chemical and bioengineering can save the planet». princeton.edu (angļu). Skatīts: 2025. gada 19. jūnijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]