Frīdeberts Tuglass
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
Frīdeberts Tuglass (igauņu: Friedebert Tuglas, dzimis Mihelsons (Mihkelson); 1886. gada 2. marts — 1971. gada 2. marts) bija viens no ievērojamākajiem igauņu rakstniekiem, kritiķiem un literatūrzinātniekiem. Viņš bija modernās igauņu noveles pamatlicējs un literārās grupas Noor-Eesti (Jaunā Igaunija) viens no galvenajiem ideologiem.
Tuglass atstājis milzīgu ietekmi uz igauņu valodas un literatūras attīstību, strādājot gan kā rakstnieks, gan kā literāro žurnālu redaktors un Igaunijas Rakstnieku savienības dibinātājs.
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Dzimis Ahjas muižas kalpotāju ģimenē. Viņa agrīnā bērnība muižas vidē vēlāk kalpoja par pamatu vienam no viņa slavenākajiem darbiem — autobiogrāfiskajam romānam "Mazais Illimars" (Väike Illimar).
Savas politiskās darbības dēļ (piedalīšanās 1905. gada revolūcijā) Tuglass bija spiests doties trimdā, dzīvojot Somijā, Francijā un citās Eiropas valstīs. Šis periods ievērojami paplašināja viņa redzesloku un ieviesa igauņu literatūrā Eiropas modernisma vēsmas. 1917. gadā viņš atgriezās Igaunijā un kļuva par vienu no valsts vadošajiem kultūras darbiniekiem. Tuglass bija viens no Igaunijas Rakstnieku savienības dibinātājiem 1922. gadā un vairākkārt 20. un 30. gados bija tās priekšsēdētājs.
1946. gadā Tuglass tika ievēlēts par Igaunijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli literatūras jomā un viņam tika piešķirts Tautas rakstnieka goda nosaukums, taču 1940. gadu beigās viņš nonāca nežēlastībā. Viņš tika izslēgts no Igaunijas PSR Rakstnieku savienības, viņa agrākie darbi tika izņemti no apgrozības, un viņa kā tulkotāja vārds grāmatu titullapās tika aizsmērēts ar tinti.
Ar Igaunijas PSR Augstākās padomes Prezidija lēmumu 1950. gada 16. jūlijā viņam tika atņemts Igaunijas PSR Tautas rakstnieka goda nosaukums. Tautas rakstnieka goda nosaukums tika atjaunots ar Igaunijas PSR Augstākās padomes Prezidija dekrētu 1956. gada 27. oktobrī. 1955. gadā viņam tika atjaunotas autora tiesības, un drīz vien atkal tika publicētas grāmatas ar viņa vārdu.
Literārā darbība
[labot | labot pirmkodu]Tuglass bija meistars noveles žanrā. Viņa agrīnajos darbos jūtams reālisms, taču vēlāk viņš pievērsās neoromantismam un simbolismam. Viņa stils izceļas ar izsmalcinātu valodu, psiholoģisku dziļumu un vizuāli spēcīgiem tēliem.
Starpkaru periodā viņš bija galvenais autoritāte igauņu literatūras kritikā. Padomju okupācijas laikā viņš sākotnēji tika atzīts, taču 1950. gadu sākumā represēts un uz laiku izslēgts no Rakstnieku savienības, lai gan vēlāk pilnībā reabilitēts.
Galvenie darbi
[labot | labot pirmkodu]- "Felikss Ormusons" (Felix Ormusson, 1915) — impresionistisks romāns;
- "Likteņa rats" (Saatus, 1917) — noveļu krājums;
- "Mazais Illimars" (Väike Illimar, 1937) — romāns par bērnību;
- "Zelta ritenis" (Kuldne rõngas, 1956) — noveles.
Piemiņa
[labot | labot pirmkodu]Tallinā, Nemmē, kur rakstnieks pavadīja mūža nogali, ir izveidots Frīdeberta Tuglasa un viņa sievas Elo memoriālais muzejs. Arī viņa dzimtajā vietā Ahjā darbojas Tuglasa muzejs. Kopš 1970. gada Igaunijā katru gadu tiek pasniegta Tuglasa prēmija (Helloi maa) par labāko noveli.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdeberts Tuglass.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Friedebert Tuglas Eesti biograafilises andmebaasis ISIK
- Friedebert Tuglas’e ilukirjanduslik stiil. Sõjaeelse Eesti esseistika ja kirjanduskriitika
|