Frīdrihs Būze

Frīdrihs Aleksandrs Būze (vācu: Friedrich Alexander Buhse, 1821—1898) bija vācbaltiešu botāniķis un ceļotājs, Rīgas Dabaspētnieku biedrības prezidents (1863–1867) un goda loceklis (1881).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1821. gada 18. novembrī Rīgā tirgotāja Frīdriha Būzes un viņa sievas Sofijas, dzimušas Grāves, ģimenē. Mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā. Pēc botānikas studijām Tērbatas Universitātē (1840-1842) un Berlīnes Universitātē viņš 1843. gadā aizstāvēja Dr. phil. grādu Heidelbergas Universitātē. Apmetās uz dzīvi Pēterburgā, kur kopā ar paleontologu Kristiānu Panderu veica zinātniskus pētījumus,[1] vēlāk devās ekspedīcijā uz Aizkaukāzu un Persiju (Gīlānas un Māzenderānas provincēm, 1847-1849). 1850. gadā atgriezās dzimtenē un saimniekoja Bērzmentes (Bersemünde) muižā (1857-1862), pēc tam dzīvoja Frīdriķa muižiņā (Friedrichshof) uz Bieķensalas (1865-1888).
Bija Rīgas Dabaspētnieku biedrības sekretārs (1850-1856), tad prezidents (1863-1867). Vēlāk arī Dārzkopju apvienības prezidents (Gartenbauverein, 1876-1880) un pilsētas pilnvarnieks (Stadtverordneter, 1882-1890). Miris 1898. gada 17. decembrī Rīgā.[2]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Genera plantarum Livoniae indigenarum. 1840. - 129 S. (Tērbatas Universitātes studenta F. A. Būzes pārskats par Vidzemes vietējo augu dzimtēm)
- Eine Reise durch Transkaukasien und Persien in den Jahren 1847-1849. Moscau: Buchdruckerei der Kaiserlichen Universitaet, 1855. - 88 S.
- Aufzählung der auf einer Reise durch Transkaukasien und Persien gesammelten Pflanzen (1860)
- Zwei einheimische Lachsbrüt-Anstalten. Riga: Druck von W.F. Häcker, 1862. - 15 S.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Frīdrihs Aleksandrs Būze Rīgas Dabaspētnieku biedrības biedru zinātniskais mantojums Latvijas Universitātes Bibliotēkā
- ↑ Baltische Historische Kommission (BHK), 2025
|