Frīdrihs Jekelns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frīdrihs Jekelns
Friedrich Jeckeln
Frīdrihs Jekelns
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 2. februārī
Valsts karogs: Vācijas Impērija Hornberga, Vācijas impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1946. gada 3. februārī (51 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās SS obergrupenfīrers

Frīdrihs Augusts Jekelns (vācu: Friedrich August Jeckeln, dzimis 1895. gada 2. februārī, miris 1946. gada 3. februārī) bija SS obergrupenfīrers un SS un policijas vadītājs (SS- und Polizeiführer). Vadīja holokausta, porajmos un citu masu eksekūciju realizāciju Vācijas okupētajos apgabalos, tai skaitā realizēja masu slepkavības Rumbulā. Atbildīgs par vismaz 100 000 cilvēku nāvi. Pēc kara Rīgā notiesāts un publiski sodīts ar nāvi[1], pakarot Uzvaras parkā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fridrihs Augusts Jekelns dzimis 1895. gada 2. februārī Hombergā, Bādenē.[2]

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts kā leitnants, vēlāk kļuva par artilērijas virsnieku, saņēma 2. šķiras Dzelzs krustu. Pēc kara strādāja par inženieri. 1929. gadā iestājās NSDAP, bet 1931. gadā kļuva par SS biedru. Ātri kāpa pa karjeras kāpnēm — 1932. gada vasarā kļuva par ģenerālmajoru, bet pēc četriem gadiem jau par ģenerālleitnantu, vēl trīs gadus vēlāk viņš jau bija Vācijas rietumu policijas vadītājs un SS Rietumu divīzijas komandieris.

Otrā pasaules kara laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pasaules kara sākumā Jekelnu iesauca Waffen-SS aktīvajā dienestā. 1941. gadā viņš tika pārcelts tiešā SS reihsfīrera Heinriha Himlera padotībā kā Austrumkrievijas augstākais SS un policijas vadītājs. Tieši šajā amatā Jekelns arī pārraudzīja visas masu slepkavības un partizānu vienību iznīcināšanu. 1941. gada septembrī vadīja masu slepkavības Babinjarā, Kijevas pievārtē. No 1941. gada novembra pildīja SS un policijas vadītāja funkcijas Ostlandē.

Eksekūcija Rumbulā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jekelns izdomāja bēdīgi slaveno "sardīņu pakošanu" (Sardinenpackung) – veidu, kā efektīvi nogalināt milzīgas cilvēku masas, un tieši tā tika pielietota Rumbulas slepkavībās 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī.

Nošaušanai paredzētos cilvēkus – lielākoties ebrejus – nogādāja eksekūcijas vietā kolonnās pa 500 līdz 1000 pie jau iepriekš izraktām bedrēm. Cilvēkus piespieda izģērbties, cauri sargu dubultkordonam aizdzina līdz bedrei un lika apgulties uz zemes vai – biežāk – tajā jau esošo mirušo mugurām. Tad katram iešāva, turklāt katram no upuriem atvēlama tikai viena lode.[3] Ikviens, kurš nenomira uzreiz, tika aprakts dzīvs, – tieši tā ļoti nedaudziem cilvēkiem izdevās izglābties.

Jekelns bija klāt abas eksekūciju dienas Rumbulā, personīgi pārraugot 25 000 cilvēku nogalināšanu, par ko atzinies 1945. gada 14. decembrī nopratināšanā.[3] Par šīs akcijas organizēšanu viņu apbalvoja ar Nopelnu krustu.[2]

Pret partizāniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1942. gada augustā vadīja operāciju Purva drudzis (Sumpffieber), par kuru SS reihsfīrers H.Himlers deva pavēli 1942. gada 7. augustā. 23.augustā visi nepieciešamie spēki, tajā skaitā latviešu policijas bataljoni, bija savākti ziemeļos no Minskas. Līdz 21. septembrim, kad operācija beidzās, tika iznīcinātas 49 partizānu nometnes, bunkuri un atbalstpunkti, kā arī vairākas apdzīvotas vietas purvainos apvidos, kur partizāni bija slēpušies, 389 partizāni nogalināti cīņās, 1274 aizdomās turētas personas notiesātas un nošautas, 8350 ebreji "eksekutēti", 1217 personas izsūtītas.

1943. gadā Jekelns vadīja operāciju "Ziemas burvība" (Winterzauber) Baltkrievijā pie Latvijas robežas no 1943. gada janvāra līdz aprīlim, kurā piedalījās latviešu policijas bataljoni. Tās laikā noslepkavoja 3904 personas, spaidu darbos nodeva 7465 personas, no kurām 2000 nonāca Salaspils koncentrācijas nometnē.

Vēsturnieki apstiprina, ka Rīgas prāvā F.Jekelnam izvirzītās apsūdzības par civiliedzīvotāju nogalināšanu, aplaupīšanu, sādžu un ciematu nodedzināšanu tā dēvētajās partizāņu tīrīšanas operācijas laikā bija pamatotas.[3]

Savas uzturēšanās laikā no 1941. gada novembra līdz 1944. gada septembrim F.Jekelns Baltijā bija atbildīgs vismaz par 150 000 cilvēku nāvi.[3]

1944.gadā Jekelnu pārvietoja vieglākā dienestā uz dienvidrietumu Vāciju.

Arests un tiesa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju armija sagūstīja Jekelnu netālu no Halbes 1945. gada 28. aprīlī. Sākotnēji viņš bija Krasnogorskas nometnē, kur pirmajā nodaļā ievietoja tikai sagūstītos vācu ģenerāļus un virsniekus.[3] Pēcāk viņš tika pārvests uz Maskavas cietumu Butirkos.

Viņš kopā ar ģenerālleitnantu Zigfrīdu Rufu, pulkvedi Aleksandru Bekingu, ģenerālmajoru Frīdrihu Verteru, ģenerālmajoru Broņislavu Pavelu, ģenerāļiem Hansu Kiperu, Dižonu fon Montetonu bija nogādāts tiesai Rīgā, kas notika no 1946. gada 26. janvārī līdz 3. februārim Latviešu biedrības namā, toreiz Virsnieku namā. Pēdējais no viņiem - Volfgangs fon Ditfurts - slimības dēļ nenonāca uz apsūdzēto sola.

Prāvas laikā Jekelns bijis mierīgs, garlaikots, atzinis savu vainu un uzņēmies pilnu atbildību par policijas, SS, SD un gestapo rīcību Ostlandes teritorijā.

1946. gada 3. februārī viņu kopā ar citiem notiesātajiem par kara noziegumiem pakāra Uzvaras laukumā aptuveni 4000 skatītāju klātbūtnē. Visus pakārtos 6. februārī sadedzināja tagadējā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja teritorijā lokomotīves kurtuvē, kas tika izmantota, lai apsildītu dzelzceļnieku mājiņas.[3]

Vēsturisks novērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesas materiāli 20 sējumos glabājas Krievijas Federālās drošības dienesta Centrālajā arhīvā Maskavā.

No visiem 1946. gada 3. februārī pakārtajiem vācu virsniekiem Jekelns bija vienīgais, kura līdzdalību kara noziegumos ir pētījuši vēsturnieki. Bet Latvijas advokāts Andris Grūtups pagaidām ir vienīgais, kurš pētījis visu apsūdzēto virsnieku lietas Krievijas un arī Vācijas arhīvos (Vācijas federālajā arhīvā Berlīnē un Militārā arhīva nodaļā Freiburgā).

Atsauces literatūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jekelns attēlots Džonatana Littela dokumentālajā romānā "Labsirdīgie" (Les Bienveillantes) zem cita vārda.
  • Latvijas advokāts Andris Grūtups sarakstīja dokumentālo grāmatu par 1946. gada prāvu, "Ešafots" [3].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]