Pāriet uz saturu

Frīdrihs Runclers

Vikipēdijas lapa
Frīdrihs Runclers
Friedrich Runtzler
Personīgā informācija
Dzimis 1802. gada 19. jūlijā
Durbe, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1844. gada 15. aprīlī (41 gads)
Durbe
Tautība vācbaltietis
Vecāki Johans Frīdrihs Runclers, Katrīna Elizabete
Dzīvesbiedre Auguste Pauflere (†1832), Evelīne Šarlote Immermane
Bērni meita Franciska Lorča (1844—1913), rakstniece

Oto Bernhards Frīdrihs Runclers (vācu: Otto Bernhard Friedrich Runtzler; 1802—1844) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, rakstnieks, tulkotājs, viens no Latviešu literārās biedrības dibinātājiem (1824).

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1802. gada 9. jūlijā Durbes mācītāja Johana Frīdriha Runclera (1770—1822) un viņa sievas Katrīnas Elizabetes, dzimušas Volteres (1776—1860), ģimenē. Mācījās Jelgavas cildenajā ģimnāzijā (1818—1819). Studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē (1819—1822). No 1822. gada palīgmācītājs, no 1823. gada Durbes draudzes mācītājs.[1]

Laikrakstos “Latviešu Avīzes” un “Tas Latviešu Draugs” publicēja īsprozas sacerējumus, populārzinātniskus un ģeogrāfiskus rakstus, korespondences un kristīgajai misijai veltītus tekstus.[2]

Miris 1844. gada 15. aprīlī Durbē, apglabāts Sausālauka kapos.[3]

Grāmatas

[labot | labot pirmkodu]
  • Līķu sprediķi, uz bērēm lasāmi (1839, līdzautors)
  • A. H. Franke. "Īsa pamācīšana, kā Dieva svētus rakstus būs lasīt priekš īstu sirds izkopšanu" (1838. gada tulkojums no vācu valodas Ihsa pamahzischana kā Deewa swehtus rakstus buhs lassiht preeksch ihstu sirds iskohpschanu Schi pamahzischana irr wahziski rakstīta no nelaiķa Mahzitaja Aug. Ehrmana Franke un pahrtulkota no Dohrbes Latwesschu Mahzitaja Runkler)
  • V. Harnišs. Die sechzehn Linden von Sandhofen tulkojums “Tās sešpadesmit liepas Smilkteniekos” (1839)
  • J. Porsts. “Pamācīšana, kā atmodinātam grēciniekam būs pareizi atgādāties un pie svētīga apdoma tapt” (1840)
  • “Pašā bēdu dziļumā Dieva palīgs atnāk” (1838)
  • “Asins nazis” (1838)
  • “Svētīga baznīcas iešana” (1839)
  • “Sīmanis Plāde, vecs sašauts zaldāts” (1839)
  • “Izglābts saimnieks” (1839)
  • “Suņu kupčis un vēveris” (1840)
  • “Kristīga sieva un bērnu māte” (1841)
  • “Baznīcas pulksteņi” (1841)
  • “Gaudenajs Jēkabs” (1843)

Populārzinātniski raksti

[labot | labot pirmkodu]
  • "Pēterburga" (ceļojuma apraksts, 1839)
  • "Tas Nilupes zirgs jeb beemots" (1839)
  • "Čūskas". "Kādi notikumi ar čūskām". "Vēl no čūskām" (1839)
  • "No stādiem". "Uz ko visu tie stādi der". "Stādu gabali" (1839)
  • “Dabas un skunstes iemanīšanas, kas dzīvniekiem piemīt” (1840)
  • "Tas krokodils jeb levijatāns" (1840)
  • "Ķirzakas" (1840)

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]