Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Prūsijas karali. Par Brandenburgas kūrfirstu no Habsburgu dinastijas skatīt rakstu Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)
Frīdrihs Vilhelms I
Friedrich Wilhelm I.
Antoine pesne friedrich wil.jpg
Prūsijas karalis
Brandenburgas kūrfirsts
1713. gada 25. februārī — 1740. gada 31. maijā
Priekštecis Frīdrihs I
Pēctecis Frīdrihs II Lielais
Dzimis 1688. gada 14. augustā
Berlīne, Brandenburga-Prūsija
(Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1740. gada 31. maijā (51 gada vecumā)
Berlīne, Prūsijas karaliste
(Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Miera baznīca, Potsdama, Brandenburga, Karogs: Vācija Vācija
Dzīvesbiedre Hanoveres Sofija Doroteja
Bērni
Dinastija Hoencollernu dinastija
Tēvs Frīdrihs I
Māte Hanoveres Sofija Šarlote
Reliģija kalvinisms
Paraksts Friedrich Wilhelm I. (Preußen) signature.JPG

Frīdrihs Vilhelms I (vācu: Friedrich Wilhelm I. saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis 1688. gada 14. augustā, miris 1740. gada 31. maijā) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713. gada līdz savai nāvei 1740. gadā. Frīdrihs Vilhelms I izveidoja Prūsijas armiju par vienu no visefektīvākajām tā laika armijām. Eiropā plaši pazīstami bija t.s. Potsdamas milži (Potsdamer Riesengarde, tautā Lange Kerls) — karaspēka daļa, kurā bija atlasīti gara auguma kareivji.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Berlīnē, pirmā Prūsijas karaļa Frīdriha I ģimenē. Savas vadīšanas laikā veica reformas valsts pārvaldē, aizstādams obligāto muižniecības karadienestu ar nodokli un optimizēdams, dažkārt visai drastiski, valsts pārvaldes izdevumus. Veicināja Austrumprūsijas kolonizēšanu, lai likvidētu mēra epidēmijas sekas. Kaut arī Prūsijas armijai viņš līdzekļus netaupīja, ārpolitiski ieturēja visumā miermīlīgu politiku, kara noslēgumā iesaistoties tikai Lielajā Ziemeļu karā.

Lai arī ārpolitiski miermīlīgs, ģimenē Frīdrihs Vilhelms I bija visai despotisks. Sevišķi stingri viņš audzināja savu vecāko dēlu Frīdrihu (nākamo Prūsijas karali Frīdrihu Lielo) jau no mazotnes audzinādams to militāristiskā garā. Kad 18 gadu vecumā Frīdrihs neveiksmīgi mēģināja kopā ar savu draugu Hansu fon Kati aizbēgt uz Angliju, Frīdrihs Vilhelms I lika fon Kati sodīt ar nāvi, bet Frīdriham noskatīties nāvessoda izpildē.

Bija precējies ar Liebritānijas un Īrijas karaļa Džordža I meitu Sofiju Doroteju fon Hanoveri, no kuras piedzima 4 dēli un 6 meitas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Priekštecis:
Frīdrihs I
Prūsijas karalis
17131740
Pēctecis:
Frīdrihs II Lielais
Priekštecis:
Frīdrihs I
Brandenburgas kūrfirsts
(Frīdrihs Vilhelms II)

17131740
Pēctecis:
Frīdrihs II Lielais