Franču grauzdiņi
|
Restorānā pasniegti franču grauzdiņi | |
| Pasniedz | karstus ar piedevām |
|---|---|
| Galvenās sastāvdaļas | maize, olas |
| Papildu sastāvdaļas | piens vai krējums, garšvielas, mērces, sīrupi |
| Variācijas | salda, sāļa |
Franču grauzdiņi jeb franču tosti ir ēdiens, kurā šķēlēs sagriezta maize, kas apmērcēta sakultās olās un bieži vien pienā vai krējumā, un pēc tam apcepta uz pannas.
Kad franču grauzdiņus pasniedz kā saldo ēdienu, tad pirms cepšanas tam parasti pievieno arī cukuru, vaniļu un kanēli, un pēc tam to var pārklāt ar cukuru (bieži vien pūdercukuru), sviestu, augļiem vai sīrupu. Ja to gatavo kā sāļo ēdienu, to parasti apcep ar šķipsniņu sāls vai piparu, un pēc tam to var pasniegt ar mērci, piemēram, kečupu vai majonēzi.[1][2][3][4]
Šis ēdiens daudzviet sastopams dažādās formās un ar dažādiem nosaukumiem. Parasti franču valodā to sauc par pain perdu ([pɛ̃ pɛʁdy]) (‘zaudētā maize’), ar ko apzīmē vecas vai sakaltušas maizes izmantošanu. Kanādā to sauc arī par pain doré (‘zelta maize’).[5]
Aliter Dulcia recepte no mūsu ēras 1. gadsimta romiešu pavārgrāmatas, ir līdzīgs mūsdienu franču grauzdiņiem.[6][7] Ap 1300. gadu sarakstītajā pavārgrāmatā Le Viandier franču šefpavārs Gijoms Tirels piedāvāja tostées dorées recepti,[8] kurā izmantotas olas un cukurs.[9] 14. gadsimta vācu receptē tiek izmantots nosaukums Arme Ritter (‘nabaga bruņinieki’),[10][11] šo nosaukumu lieto arī angļu valodā[12] un ziemeļvalstu valodās. 15. gadsimtā sastopama angļu pain perdu recepte.[10][13][14] Austriešu un bavāriešu ēdiena nosaukums ir Pofesen, jo ēdiena forma atgādina viduslaiku Pāvijas pilsētas bruņinieku vairogus.[15][16] Ungārijā tos parasti sauc bundáskenyér ('pūkaina maize').[17] Osmaņu virtuvē ēdienu, kas pagatavots no maizes, kas mērcēta olās ar medu, bet bez piena, sauc fāvniyye.[18]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Rachel Phipps. «Eggy Bread». BBC Food. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
- ↑ Oliver, Jamie. «How to make French toast». Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
- ↑ «Eggy Bread». Australia's best recipes. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
- ↑ «How To Make Yumurtalı Ekmek (Eggy Bread)». Turkey's for life. 2013. gada 16. septembris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
- ↑ Trésor de la Langue Française Informatisé s.v. pain
- ↑ Alan Davidson, Tom Jaine (redaktori). The Oxford companion to food. Internet Archive (2nd izd.). Oxford; New York : Oxford University Press, 2006. 569 (s.v. 'pain perdu'). lpp. ISBN 978-0-19-280681-9. full text
- ↑ Apicius, De re culinaria. Book VII, item 296. lpp. full text
- ↑ Jérôme Pichon, Georges Vicaire. Le Viandier de Guillaume Tirel dit Taillevent, 1892. 262. lpp.
- ↑ «Tostées Dorées - Recette De Pain Perdu Médiéval» (franču). 2020-05-07. Skatīts: 2024-06-26.
- 1 2 Brendan Koerner. «Is French Toast Really French?». Slate.com. Skatīts: 2015. gada 6. aprīlis.
- ↑ Jacob and Wilhelm Grimm. Deutsches Wörterbuch, quoting from the Buch von guter Spyse.
- ↑ Oxford English Dictionary, 3rd ed., 2006, s.v. 'poor' S3
- ↑ Austin, T. Two 15th-century Cookery-books, 1888, quoting a 1450 recipe, quoted in the Oxford English Dictionary.
- ↑ Alan Davidson, Tom Jaine. The Oxford Companion to Food. Oxford University Press, 2006. 102. lpp. ISBN 0-19-280681-5.
- ↑ Ammon, Ulrich (2004). Variantenwörterbuch des Deutschen: die Standardsprache in Österreich, der Schweiz und Deutschland sowie in Liechtenstein, Luxemburg, Ostbelgien und Südtirol, ISBN 3110165759, p. 552.
- ↑ GuteKueche Medien GmbH. «Österreichische Mehlspeiskultur - Die Pofesen». Gutekueche.at (vācu). Skatīts: 2024-06-26.
- ↑ «French toast, az @édes @bundás kenyér». 2016. gada 28. jūnijs.
- ↑ Nesrin Altun, Kitâb-ı Me’kûlât, 1848?, p. 53.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Franču grauzdiņi.