Septiņgadu karš Ziemeļamerikā

Franču un indiāņu karš
	Daļa no Septiņgadu karš
	; Karadarbības karte
Datums	1754. gada 28. maijs – 1763. gada 10. februāris
Vieta	Ziemeļamerika
Iznākums	Britu uzvara; Parīzes miera līgums (1763)
Karotāji
Lielbritānija; Britu Amerika; Irokēzu Konfederācija; Čiroki Nācija (pirms 1785. gada)	Francijas Karaliste; Jaunā Francija; Vabanaki Konfederācija; Algonkini; Lenapi
Komandieri un līderi
Džeferijs Amhērsts; Edvards Bredoks †; Džeimss Volfs †; Tanačarions	Luiss Džozefs de Montkalms †; Marķīzs de Vodrēls; Barons Diesko; Kapteinis Džeikobs †; Pontiaks
Spēks
42 000 regulārā armija un milicija (maksimālais skaits, 1758. gadā)	10 000 regulārā armija (maksimālais skaits, 1757. gadā)
Zaudējumi
1512 krituši kaujaslaukā; 1500 miruši no ievainojumiem; 10 400 miruši no slimībām	Nav zināms

Septiņgadu karš Ziemeļamerikā jeb Franču un Indiāņu karš (1754—1763) bija Septiņgadu kara daļa, kurā Britu impērijas Ziemeļamerikas kolonijas cīnījās pret Francijas kolonijām, katru pusi atbalstīja dažādas indiāņu ciltis. Kara sākumā franču kolonijās dzīvoja aptuveni 60 000 kolonistu, būtiski mazāk, salīdzinot ar 2 miljoniem britu kolonijās. Skaitliskajā mazākumā esošie francūži īpaši bija atkarīgi no sadarbības ar pamatiedzīvotājiem.

Divus gadus pēc kara Ziemeļamerikā, 1756. gadā, Lielbritānija pieteica karu Francijai, aizsākot vispasaules Septiņgadu karu. Daudzi uzskata, ka karš Ziemeļamerikā bija šī konflikta daļa, tomēr Amerikas Savienotajās Valstīs Franču un indiāņu karš tiek uzskatīts par atsevišķu konfliktu, kas nebija saistīts ar karu Eiropā. Franciski runājošie kanādieši to sauc par guerre de la Conquête ("Iekarošanas karš").^[1]