Francijas aizjūras teritorijas

Francijas aizjūras teritorijas (franču: territoires d’outre-mer français, bieži saīsināti kā DOM-TOM vai Outre-mer) ir daļa no Francijas valsts teritorijas, kas atrodas ārpus Eiropas kontinenta. Tās aptver plašu ģeogrāfisku reģionu — no Karību jūras līdz Klusajam un Indijas okeānam, kā arī Atlantijas okeāna dienvidiem. Aizjūras teritorijām ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas Francijas sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu.

Administratīvais iedalījums

Francijas aizjūras teritorijas tiek iedalītas vairākās kategorijās atkarībā no to juridiskā statusa:

Aizjūras departamenti un reģioni (Départements et régions d'outre-mer — DROM)

Francijas aizjūras departamenti un reģioni ir pilnībā integrēti Francijas Republikas sastāvdaļas, un uz tiem attiecas Francijas likumi tāpat kā kontinentālajā Francijā. Tie ir arī daļa no Eiropas Savienības.

Aizjūras kopienas (Collectivités d'outre-mer — COM)

Francijas aizjūras kopienām ir lielāka autonomija, tām ir savas institūcijas un atšķirīga likumdošana, kas var ievērojami atšķirties no kontinentālās Francijas normām.

Īpašais kolektīvais statuss

Jaunkaledonija (franču: Nouvelle-Calédonie) — teritorija ar īpašu statusu, kurai paredzēta plaša pašpārvalde. Notikuši vairāki referendumi par neatkarību.

Neapdzīvotās teritorijas

Tās ir pārvaldītas tieši no Francijas un nav pastāvīgu iedzīvotāju.

Francijas Dienvidjūru un Antarktiskās zemes (franču: Terres australes et antarctiques françaises)
Klipertona sala (Klusais okeāns)

Loma un nozīme

Francijas aizjūras teritorijas ir stratēģiski svarīgas gan ģeopolitiskā, gan ekonomiskā ziņā. Tās nodrošina Francijai lielāku jūras teritoriju (Francijai ir otrā lielākā ekskluzīvā ekonomiskā zona pasaulē), piekļuvi dabas resursiem, kā arī klātbūtni dažādos pasaules reģionos.

Tās arī piedalās Francijas politiskajā un kultūras dzīvē — iedzīvotāji ir Francijas pilsoņi, tiem ir pārstāvji Nacionālajā asamblejā un Senātā, kā arī tiesības piedalīties vēlēšanās.

Attiecības ar Eiropas Savienību

Ne visas Francijas aizjūras teritorijas ir daļa no Eiropas Savienības. DROM reģioni ir ES daļa, bet lielākā daļa COM un Jaunkaledonija nav. Tomēr šīs teritorijas var saņemt finansējumu no ES kā "ārējie reģioni" vai "pārējās un attālās teritorijas" (PTOM — Pays et territoires d’outre-mer).

Teritoriālās pretenzijas

Francijai ir vairākas teritoriālās pretenzijas un robežstrīdi saistībā ar tās aizjūras teritorijām. Šīs pretenzijas parasti ir saistītas ar koloniālisma mantojumu, neskaidriem robežlīgumiem, vai resursu (īpaši jūras teritoriju un dabas resursu) kontroli.

Komoru salu jautājums — Majota

Pretenziju izvirzītājs: Komoru Savienība
Majota 2011. gadā kļuva par Francijas aizjūras departamentu, taču Komoru Savienība turpina uzskatīt šo salu par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu. 1974. gada neatkarības referendumā lielākā daļa Komoru salu nobalsoja par neatkarību, bet Majota izvēlējās palikt Francijas sastāvā.
Starptautiskā reakcija: Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Āfrikas Savienība ir vairākkārt atbalstījušas Komoru pretenzijas, bet Francija uzskata jautājumu par slēgtu.

Surinama vs. Franču Gviāna

Pretenziju izvirzītājs: Surinama
Pastāv robežstrīds starp Surinamu un Franču Gviānu (Francijas aizjūras reģions) attiecībā uz Maroni upes rietumkrastu līdz Litani upei. Teritorija aptver aptuveni 600 km² un ir bagāta ar mežiem un iespējamiem minerālu resursiem.
Statuss: Strīds joprojām nav oficiāli atrisināts.

Karību jūras jūras robežas — Senmartēna

Pretenziju izvirzītājs: Nīderlande
Franču Senmartēnas daļa dala salu ar Nīderlandes teritoriju Sintmārtenu. Lai gan salas sauszemes robeža ir nosacīti stabila, joprojām notiek diskusijas par jūras robežu un atbildību par piekrastes resursiem.

Antarktīdas pretenzijas — Adelijas Zeme

Pretenziju izvirzītājs: Starptautiskais sabiedrības regulējums
Francija pretendē uz Adelijas Zemi Antarktīdā, kas tiek uzskatīta par daļu no Francijas Dienvidu un Antarktiskajām zemēm. Tomēr saskaņā ar Antarktīdas līgumu (1959) visas pretenzijas uz teritorijām šajā kontinentā ir "iesaldētas", un neviena valsts tās nevar paplašināt vai īstenot.
Statuss: Tiek atzīta tikai dažu valstu līmenī, bet nav starptautiski efektīvas suverenitātes.

Klipertona sala — Meksikas agrākās pretenzijas

Pretenziju izvirzītājs: Meksika (vēsturiski)
Klipertona sala Klusajā okeānā bija strīda objekts starp Franciju un Meksiku 19. gadsimtā. 1931. gadā starptautiska arbitrāža piešķīra salu Francijai.
Statuss: Šobrīd nav aktīvu pretenziju; sala tiek pārvaldīta tieši no Parīzes.

Skatīt arī

Francijas koloniālā impērija

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francijas aizjūras teritorijas.

Encyclopædia Universalis raksts (franciski)