Francis Balodis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par arheologu. Par citām jēdziena Balodis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Francis Balodis
Francis Balodis
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 7. augustā
Valmiera, Vidzemes guberņa
Miris 1947. gada 8. augustā (65 gadi)
Stokholma, Zviedrija
Tautība latvietis
Vecāki Voldemārs Dāvids Balodis
Brāļi Francis Voldemārs, Ēriks Jēkabs
Māsas Olga Voldemāra Matilda Kreišmane
Dzīvesbiedre Aleksandra Kubareva, Emma Albertiņa
Zinātniskā darbība
Zinātne arheoloģija, eģiptoloģija
Darba vietas Maskavas arheoloģijas institūts,
Saratovas universitāte,
Maskavas universitāte,
Latvijas Universitāte,
Alma mater Tērbatas universitāte,
Maskavas arheoloģijas institūts,
Maskavas universitāte,
Minhenes universitāte
Apbalvojumi III un II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis,
IV šķiras Francijas Goda leģiona ordenis

Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā. Pētījis latviešu senvēsturi, Pievolgas tatāru vēsturi, [Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] vēsturi un mākslu. Pazīstams ar pētījumiem par latgaļu un kriviču cilšu senajām etnogrāfiskajām un politiskajām robežām pirms 13. gadsimta. Francis Balodis bija vadošais Latvijas arheologs pirms Otrā pasaules kara un viens no nacionālās arheoloģijas skolas dibinātājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1882. gada 7. augustā Valmierā skolotāja Voldemāra Dāvida Baloža (1848—1918) un viņa sievas Olgas Matildes, dzimušas Jākobsones, ģimenē.[1][2] Mācījies Valmieras draudzes skolā, E. Heines privātskolā un Rīgas Valsts ģimnāzijā.

No 1902. līdz 1907. gadam studēja teoloģiju, vēsturi, mākslas vēsturi un arheoloģiju Tērbatas universitātē. Uzņemts latviešu studentu korporācijā Lettonia. Vēlāk sāka studēt Maskavas arheoloģijas institūtā, kur 1910. gadā aizstāvēja diplomdarbu "Daži materiāli latviešu cilšu IX-XIII gs. vēsturē". Paralēli studijām Maskavas arheoloģijas institūtā apguva mākslas vēsturi un arheoloģiju Maskavas universitātē.

1909. gadā veica arheoloģiskos izrakumus Kauguru Pekas kalnā, meklējot Livonijas Indriķa hronikā aprakstīto Beverīnas pilskalnu. No 1910. līdz 1912. gadam Minhenes universitātē veica disertācijas darbu "Ievads Ēģiptes bārdaino pundurdievību vēsturē" un ieguva Dr. phil. grādu.

No 1912. līdz 1918. gadā bija Maskavas arheoloģijas institūta eģiptoloģijas docents, bet no 1915. līdz 1918. gadam bija Maskavas universitātes austrumu mākslas vēstures privātdocents. Saratovas universitātes mākslas vēstures profesors, vienlaicīgi pildot Vēstures un Filoloģijas fakultātes dekāna, rektora palīga, prorektora, Saratovas Arheoloģiskā zinātniski pētnieciskā institūta direktora pienākumus. No 1919. līdz 1922. gadam veica arheoloģiskos izrakumus Pievolgas tatāru senpilsētās. Pierādījis agrāko krievu vēsturnieku pret tatāru kultūru vērsto šovinistisko uzskatu nepamatotību. No 1924. gada bija Maskavas universitātes vēsturiskās arheoloģijas profesors.

1924. gadā viņš Latvijas Universitātē tika ievēlēts par seno austrumu vēstures un arheoloģijas profesoru. 1924. gada 15. septembrī profesors F. Balodis sāka savu darbību LU ar parauglekciju "Otrā Tebu laikmeta Ēģiptes garīgā kultūra". Bija Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, universitātes prorektors studentu lietās, Latviešu filologu biedrības priekšnieks, Valsts vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs, Pieminekļu valdes priekšsēdētājs, Latvijas vēstures institūta vicedirektors, Stokholmas brīvmūrnieku ložas „Den Nordiska Första” brālis.

No 1925. līdz 1926. gadā veicis arheoloģiskos izrakumus Ludzas un Rēzeknes apriņķa pilskalnos. 1927. gadā veica arheoloģiskos izrakumus Slatē un Raunas Tanīsa kalnā.

Latvijas Valsts prezidenta vizīte Raunā (1927). No kreisās: Francis Balodis, Rūdolfs Skaidrais, Pauls Kundziņš, Valsts prezidenta adjutants, G. Zemgala dzīvesbiedre, Gustavs Zemgals, Hugo Riekstiņš, Rainis un Andrejs Teikmanis.

Tūlīt pēc Latvijas okupācijas Zviedrijas Valsts vēstures muzeja direktors atsūtīja prof. F. Balodim ielūgumu no 13. jūlija līdz 4. augustam piedalīties Vilhelma Holmkvista vadītajos arheoloģiskajos izrakumos Sigtunā. 1940. gada 13. jūlijā F. Balodis kopā ar sievu izlidoja uz Zviedriju. Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome 1940. gada 30. augustā izdeva rīkojumu par prof. Baloža atbrīvošanu ar 1. septembri no Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāna pienākumiem. 24. oktobrī jaunieceltais LU rektors Jānis Paškēvičs izdeva pavēli un paziņojumu prof. F. Balodim uz Zviedriju: "Atbrīvoju no dienesta pienākumiem LVU, skaitot ar 1940. gada 15. oktobri, no savas zemes un tautas visstraujākajā jaunradīšanas laikā dezertējušo Vēstures un filoloģijas fakultātes profesoru Franci Balodi".[3]

1940. — 1941. gadā viņš lasīja lekcijas Stokholmas universitātē un zviedriski publicēja divas grāmatas: Det äldsta Lettland ("Senā Latvija", Upsalā: 1940) un Wåld och Frihet ("Spaidi un brīvība", Stokholmā: 1941). 1943. gadā F. Balodis kļuva par Latvijas pārstāvi Baltijas komitejā. 1944. gadā Otrā pasaules kara laikā viņam izdevās ievietot rakstus par Latvijas Centrālās padomes centieniem atjaunot Latvijas neatkarību Zviedrijas laikrakstos. Līdz 1947. gadam strādāja kā ārštata profesors un lasīja lekcijas Austrumeiropas arheoloģijā un eģiptoloģijā. Miris 1947. gada 8. augustā, 65 gadu vecumā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Par ieguldījumu nacionālajā zinātnē un akadēmiskajā darbā Balodis apbalvots ar III un II šķiras Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni.
  • Par pētījumiem eģiptoloģijā viņam piešķirts IV šķiras Francijas Goda leģiona ordenis.
  • Par zinātniskās sadarbības stiprināšanu starp Latviju un Zviedriju saņēmis Zviedrijas Ziemeļzvaigznes un Vāsas ordeni.

Zinātniskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Beverīnas izrakumi (krieviski, 1909)
  • Atsevišķi materiāli par latviešu cilts vēsturi 9.-13. gs. (krieviski, 1910), Maskava
  • Prolegomena zur Geschichte der baert. zwerg. Gottheiten in Aegypten (Ievads Ēģiptes bārdaino pundurdievību vēsturē, vāciski, 1912), Minhene.
  • Senā Ēģipte (krieviski, 1913)
  • Amenofisa IV laika māksla (krieviski, 1914)
  • Reālisms un ideālisms ēģiptiešu mākslā (krieviski, 1917)
  • Ēģiptiešu "renesanse" (krieviski, 1917)
  • Pievolgas Pompeji (krieviski, 1923)
  • Vecā un Jaunā Saraja, Zelta Ordas galvaspilsētas (krieviski, 1923)
  • Ehnatona laika ēģiptiešu mākslas pieminekļi (krieviski, 1924)
  • Mākslas reforma Ehnatona laikā (1924)
  • Ludzas-Rēznas apvidus senvietas (1925)
  • Vēlais dzelzs laikmets Latvijā (1926)
  • Salenieku senkapi (1926)
  • Latviešu-krievu senā robeža (1927), Rīga: Burtnieks, 33—44 lpp.
  • Izrakumi Raunas Tanīsa kalnā 1927. gadā (1928)
  • Alt-Sarai und Neu-Sarai, die Hauptstädte der Goldenen Horde (Vecā un Jaunā Saraja, Zelta Ordas galvaspilsētas, vāciski, 1927) Rīgā
  • Neuere Forschungen ueber die Kultur der Goldenen Horde (Jaunākie pētījumi par Zelta Ordas kultūru, vāciski, 1927). Zeitschrift für slavische Philologie, Band IV, Heft 1—2, Leipzig, 1927
  • Die archaeologische Forschungsarbeiten in Lettland 1920-1926 (arheoloģiskie pētījumi Latvijā 1920-1926, vāciski, 1927)
  • L'ancienne frontière slavo-latvienne (Slāvu-latviešu senā robeža, franciski, 1927). Conference des historiens des etats de l’Europe Orientale. Varsovie, p. 1—8.
  • Frieri och bröllopsfirande i Lettland: filmförevisning i samband med professor Francis Balodis´ föreläsning i Nordiska museet 19 november 1931 (Bildināšana un kāzas Latvijā, zviedriski, 1931), filmas noskatīšanās kopā ar profesoru Franci Balodi Nordiskajā muzejā Stokholmā
  • Latviešu-krievu senā robeža (1935), Izdevumā "Ludzas apriņķis senāk un tagad". Ludza, 152—162 lpp.
  • La Lettonie du 9me au 12me siècle (franciski, 1936) Rīgā
  • Ludolf Liberts (zviedriski, 1938) Rīgā
  • Jersika un tai 1939. gadā izdarītie izrakumi (1940) Rīgā.
  • Det äldsta Lettland (Senā Latvija, zviedriski, 1940) Upsalā
  • Våld och frihet (Vardarbība un brīvība, zviedriski, 1940) Stokholmā
  • Die Burgberge Lettlands (Latvijas pilskalni, vāciski, 1942) Romā
  • Egypten — pyramidernas och mysteriernas land (Ēģipte — piramīdu un mistēriju zeme, zviedriski, dāniski, 1942) Stokholmā
  • Handelswege nach dem Osten und die Wikinger in Russland (vāciski, 1948) Stokholmā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1635. sleja.
  2. Zīriņa, Ingrīda. Profesora Franča Baloža dzimta
  3. Jānis Klētnieks. Profesors Francis Balodis - pirmais latviešu pētnieks ēģiptoloģijā. LU Zinātniskie raksti 653. sējums ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA, 2003., 90.-101. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fr. Balodim veltīta zinātniska konference "Francis Balodis. Arheoloģija un laiks. Profesoram F.Balodim — 125" [1]
  • Valentīns Sedovs par Fr. Balodi un latgaļu-kriviču robežām [2]