Francis Halders (vācu: Franz Halder; dzimis 1884.gada 30.jūnijā, miris 1972.gada 2.aprīlī) bija vācu ģenerālpulkvedis un Vērmahta ģenerālštāba priekšnieks no 1938. līdz 1942. gadam. Viņš bija viens no galvenajiem Otrā pasaules kara sākuma militārajiem plānotājiem.
Halders bija nozīmīga figūra Vācijas armijas vadībā kara pirmajos gados — viņš vadīja stratēģisko plānošanu Polijas un Francijas iebrukumu laikā, kā arī iebrukuma PSRS laikā 1941. gadā. Būdams profesionāls karavīrs ar konservatīviem uzskatiem, viņš bieži nonāca konfliktā ar Ādolfu Hitleru par militārajām stratēģijām un politisko iejaukšanos armijas darbā.
1942. gada septembrī Halders tika atcelts no amata pēc domstarpībām ar Hitleru par Austrumu frontes vadību. Pēc kara viņš tika apcietināts, bet vēlāk kļuva par liecinieku Nirnbergas tribunālā un palīdzēja dokumentēt vācu armijas darbības. Pēc tam darbojās kā militārais konsultants ASV armijai, palīdzot sastādīt kara vēstures materiālus.
1961. gadā viņš saņēma ASV Meritorious Civilian Service Award balvu par ieguldījumu militāro pētījumu darbā.
Miris 1972. gada 2. aprīlī Ašavā pie Kīmgavas (Aschau im Chiemgau).
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francis Halders.
