Fransuā Bairū
| Fransuā Bairū François Bayrou | |
|---|---|
|
Fransuā Bairū 2025. gadā | |
| Francijas premjerministrs | |
|
Amatā 2024. gada 13. decembris — 2025. gada 9. septembris | |
| Prezidents | Emanuels Makrons |
| Priekštecis | Mišels Barnjē |
| Pēctecis | Sebastjēns Lekornī |
| Francijas izglītības ministrs | |
|
Amatā 1993. gada 29. marts — 1997. gada 4. jūnijs | |
| Prezidents | Fransuā Miterāns, Žaks Širaks |
| Premjerministrs | Eduārs Baladirs, Alēns Žipē |
| Priekštecis | Lionsels Žospēns |
| Pēctecis | Klods Algrā |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1951. gada 25. maijā Bordē, Francija |
| Tautība | francūzis |
| Politiskā partija | Demokrātiskā kustība (iepriekš Demokrātiskā savienība par Franciju, UDF) |
| Profesija | literatūras skolotājs, politiķis |
| Augstskola | Tulūzas universitāte |
Fransuā Bairū (franču: François Bayrou, dzimis 1951. gada 25. maijā) ir franču politiķis, ilggadējs centriski noskaņots sabiedriskais darbinieks, bijušais Francijas premjerministrs un izglītības ministrs un partijas "Demokrātiskā kustība" (MoDem) līderis.
Pēc izglītības Bairū ir literatūras speciālists, strādājis kā skolotājs. Politisko karjeru sācis 1980. gadu sākumā, darbojoties Demokrātiskajā savienībā par Franciju (UDF). No 1993. līdz 1997. gadam bijis Francijas izglītības ministrs. Šajā laikā iestājās par izglītības decentralizāciju un veicināja dialogu starp valsts un privātajām skolām.
2007. gadā nodibinājis centriski orientēto partiju "Demokrātiskā kustība" (MoDem), kuras līderis ir joprojām. Trīskārt kandidējis Francijas prezidenta vēlēšanās (2002, 2007, 2012), 2007. gadā iegūstot vairāk nekā 18% balsu.
2017. gadā atbalstīja Emanuela Makrona kandidēšanu prezidenta amatā, pēc viņa ievēlēšanas īslaicīgi ieņēma tieslietu ministra amatu, taču atkāpās saistībā ar iespējamu partijas finanšu pārkāpumu izmeklēšanu.
2024. gada 17. decembrī Bairū tika iecelts par Francijas premjerministru pēc tam, kad tika izteikta neuzticība Mišela Barnjē valdībai.[1] 2025. gada 9. septembrī pēc neuzticības balsojuma, ko ierosināja viņš pats, Bairū amatu zaudēja.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Job facing France's new PM Francois Bayrou is imposing at best - and few expect him to last long after Barnier's downfall». Sky News (angļu). Skatīts: 2026-02-24.
- ↑ «Francijas parlaments izsaka neuzticību premjera Beirū valdībai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-02-24.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |