Fridrihs Baginskis

Vikipēdijas lapa

Fridrihs Baginskis (dzimis kā Fricis Baginskis; 1863. gada 1. augusts1928. gada 10. februāris) bija latviešu literāts, publicists un tulkotājs. Nodarbojies ar literāro daiļradi, tulkojis operu tekstus, kā arī oratoriju un dziesmu tekstus. Darbojies mūža nogalē kā Latvijas Sarkanā krusta darbinieku krājaizdevu sabiedrības loceklis, Sarkanā Krusta lotereju organizācijas sekretārs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1863. gadā. Daudz laika veltījis pašmācībai. Divi dēli, Kārlis un Aleksandrs Baginskis, kurš ir Lāčplēša ordeņa kavalieris, kritis Brīvības cīņu laikā un meita Elza. Viņa bērnu krusttēvs bija pazīstamais latviešu mecenāts Augusts Dombrovskis.

Darbojies pirmo latviešu operu iestudējumos kā mazo lomu izpildītājs. Tulkojis pirmo operu tekstus latviski. Darbojies laikrakstos "Baltijas Vēstnesis" un "Balss",“Līdums”. Oriģināldzejoļi publicēti tikai periodikā. Daudz tulkojis cittautu autorus:A.Koļcovu, Ļermontovu (Ļ tulkojumi precīzāk būtu saucami par lokalizējumiem). Literatūrzinātnē izteikts viedoklis, ka B. ir autors. apcerei "Par izglītību un krietna rakstura nozīmi" ar pseidonīmu Sļepovrons.

Nopietni pievērsies savas dzimtas sakņu pētīšanai. Ticis līdz 16.gadsimtam, darbu turpinājis dēls Kārlis, bet pētījumu rezultāti 1941. gada 14. jūnija deportācijas dēļ gājuši bojā. Apglabāts Sv.Jāņa draudzes kapos Rīgas Lielajos kapos, kapa vieta nav saglabājusies.