Fridrihs Vasarietis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Fridrihs Zommers)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fridrihs Vasarietis
Zommers.gif
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs
Amatā
1920. gada 12. jūnijs — 1920. gada 4. decembris
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Kārlis Bušs
Pēctecis Andrejs Bērziņš

Dzimšanas dati 1881. gada 18. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sloka, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1972. gada 24. septembrī (91 gada vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Demokrātu savienība
Dzīvesbiedrs(-e) Marta Zamuele (1890—1975)
Augstskola Rīgas Politehnikums
Fridriha Vasarieša piemiņas plāksne Vasaras ielā

Fridrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Zommers) (1881—1972) bija uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1881. gada 18. februārī Slokā, vācbaltiešu būvuzņēmēja Johana (1843—1920) un mājsaimnieces Kristīnes (dz. Diedrich, 1854—1936) Zommeru (Sommer) ģimenē, viens no 12 bērniem.[1]

No 1891. gada dzīvoja Rīgā un mācījās Rīgas Pētera I reālskolā. 1902. gadā absolvēja Pērnavas ģimnāziju. No 1902. līdz 1906. gadam studēja inženierzinātnes, bet no 1906. gada līdz 1910. gadam — ķīmiju Rīgas Politehnikuma Ķīmijas fakultātē. 1910. gadā tika iesaukts Krievijas impērijas armijā. Dienēja inženiertehniskā karaspēka sapieru daļās 2. pontonu bataljonā. 1911. gadā demobilizējās kā praporščiks, taču studijas neatsāka — iztiku pelnīja celtniecībā. Studentu korporācijas „Selonija” filistrs. 1921. gadā precējās ar Martu Zamueli (1890—1975), ģimenē dēls Jānis Vasarietis (1922) — pazīstams puķkopis un selekcionārs, un meita Daila Siliņa (1924 - 2013.).

Militārais dienests[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākoties 1. pasaules karam, 1914.g. Fridrihu Zommeru mobilizēja armijā. Dienēja inženiertehniskā karaspēka sapieru daļās Galīcijā. Kaujās guva ievainojumus, apbalvots ar Sv. Jura krustu. 1915. gada maijā saņēmis podporučika pakāpi un iecelts par rotas komandieri; no 1916. gada aprīļa — poručiks, bataljona komandiera palīgs, vēlāk bataljona saimniecības priekšnieks. 1917. gada pavasarī Zommeru pārcēla uz 12. armijas Rīgas garnizona 10. pontonu bataljonu, kur viņš dienēja kā saimniecības pārzinis līdz lielinieku oktobra apvērsumam.

1918. gada martā atgriezās vācu okupētajā Rīgā. Būdams konservatīvās Demokrātu partijas centrālkomitejas loceklis, atjaunoja sakarus ar partiju, kas darbojās nelegāli. Rudenī iestājās Latvijas Landesvērā. Novembrī Zommeru paaugstināja virsleitnanta pakāpē. Pārstāvēja savu partiju Latvijas Tautas padomē, un 1918. gada 18. novembrī Zommera komandētā rota apsargāja Latvijas neatkarības proklamēšanas sapulci. Piedalījās bēdīgi slavenās 1. Rīgas latviešu zemessargu rotas organizēšanā un Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas izveidē. Sākoties lielinieku uzbrukumam, formējis Atsevišķo (Studentu) rotu.

Pēc latviešu daļu sabrukuma 1919. gada janvāra pirmajās dienās, saglabāja uzticību Pagaidu valdībai un turpināja dienestu 1. latviešu atsevišķajā bataljonā. 1919. gada februārī iecelts par Aizputes apriņķa komandantu, bet martā (pēc Jelgavas ieņemšanas) — par JelgavasDobeles apriņķa komandantu. Pēc konflikta ar kādu dzelzsdivīzijas virsnieku 23. martā Zommeru arestēja un viņš atradās apcietinājumā līdz 20. maijam. Aprīlī, vēl atrodoties apcietinājumā, paaugstināts par kapteini. Pēc atbrīvošanas piedalījās Piņķu kaujās, bet maijā, kad landesvērs atbrīvoja Rīgu no lieliniekiem, Zommeru iecēla par jaunformējamo spēku priekšnieku Rīgā. No 1919. gada jūlija viņš bija Valsts kancelejas Informācijas biroja priekšnieks.

1919. gada oktobrī, sākoties bermontiādei, Zommers saformēja Studentu bataljonu, kas atsacījās paklausīt frontes komandiera pulkveža Zemitāna pavēlei atstāt Rīgu Bermontam un atkāpties aiz Juglas. Bataljons novērsa Bermonta ienākšanu Rīgā. Par virspavēlnieka pavēles nepildīšanu, F.Zommeram draudēja kara tribunāls, bet, par spīti šai Zemitāna prasībai, LR Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste par izšķirošajām cīņām pret bermontiešiem apbalvoja kapteini Zommeru ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni (ordeņa Nr.325). Decembrī Fridrihu Zommeru iecēla par Armijas galvenā štāba Karā iesaukto ģimeņu apgādības daļas priekšnieku (no 1920. gada februāra - Apsardzības ministrijas Karā iesaukto ģimeņu apgādības daļa). 1920. gada jūnijā Zommers atvaļināts no armijas pulkvežleitnanta pakāpē.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar Krievijas impērijas Sv.Staņislava ordeņa II un III šķiru, ar Sv.Annas ordeņa II un III šķiru, ar Sv.Jura ordeņa IV šķiru. Brīvvalsts laikā apbalvots ar Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķiru. Latvijas valsts Fridrihu Zommeru apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Lāčplēša kara ordeni III šķiru.

Civildienests[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc demobilizācijas Zommers Iesaistījās politikā — no 1920. gada 12. jūnija līdz 8. decembrim bija Tirdzniecības un rūpniecības ministrs.[2][3] No 1926. līdz 1928. gadam Zommers bija Tirdzniecības un rūpniecības bankas speciālists mežu lietās.

Iesaistījās valsts diplomātiskajā dienestā: tirdzniecības atašejs PSRS (1930—1933), tirdzniecības atašejs Lietuvā (1934—1939), Latvijas tirdzniecības atašeja vietas izpildītājs Lielbritānijā, taču 1939. gada rudenī diplomātisko dienestu pameta.

Civilā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc demobilizācijas 1920. gadā Zommers atjaunoja savu ķieģeļu rūpnīcu Ozolniekos, darbojās arī kā koktirgotājs. Dzīvoja Jaunlatgales apriņķa Žīguros. 30. gadu otrajā pusē iegādājās namīpašumu Rīgā, Pārdaugavā, Vasaras ielā 8, kur ģimene dzīvoja turpmāk. 1940. gadā, PSRS okupējot Latviju, Rīgas prefekts Tepfers palīdzēja Zommeram iegūt pasi ar citu vārdu — visi ģimenes locekļi nomainīja uzvārdu no „Zommers” uz „Vasarietis” (līdz uzvārda maiņai visos dokumentos uzvārds rakstīts ar "S" burtu: "Sommers").

Vācu okupācijas laikā (1941-1944) Fridrihs Vasarietis bija Rīgas tekstilfabrikas „A.Dancigers” direktors.

Pēc 2. pasaules kara atradās ģimenes locekļu apgādībā, jo, baidīdamies no padomju represijām, vairījās iziet no mājām.

Fridrihs Zommers-Vasarietis aizgāja mūžībā 91 gada vecumā, 1972. gada 24. septembrī Rīgā, un apbedīts 1. Meža kapos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nekropole
  2. Jaunie ministri Baltijas Vēstnesis - 1920.gada 14.jūnijs
  3. Latvijas Tirgotajs 1920. - Nr.3

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fr.Z. [Fricis Zommers] Studentu bataljona formēšana un darbība tiltu galos 1919. gada naktī no 9. uz 10. oktobri // Militārais Apskats. – 1938. – 1693.–1698. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]