Frīdrihs Benninghofens

Vikipēdijas lapa
Frīdrihs Benninghofens
Friedrich Wilhelm Benninghoven
Personīgā informācija
Dzimis 1925. gada 9. martā
Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
Miris 2014. gada 22. oktobrī (89 gadi)
Berlīne
Tautība vācietis
Dzīvesbiedre Ursula

Frīdrihs Benninghofens (vācu: Friedrich Wilhelm Benninghoven, 1925—2014) bija vācu vēsturnieks un arhivārs, kas pētījis Rīgas agrīno vēsturi un pamatojis hipotēzi par iespējamo Saules kaujas vietu Mūsas upes palienēs uz ziemeļiem no Šauļiem Lietuvā. Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (1993).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1925. gada 9. martā Berlīnē. Mācījās vidusskolā Berlīnē (Karl-Peters-Oberschule), pēc tās beigšanas

Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā uzsāka vēstures studijas Berlīnes Universitātē, bet 1944. gada pavasarī tika iesaukts Vērmahtā. Piedalījās Austrumu frontes kaujās pret uzbrūkošo Sarkano armiju, 1945. gada martā krita gūstā. 1945. gadā novembrī viņš tika atbrīvots un 1946. gada ziemā turpināja pārtrauktās studijas Berlīnes Universitātē, vēlāk Hamburgas Universitātē. Līdztekus 1961. gadā aizstāvēja un publicēja savu doktora disertāciju "Rīgas rašanās un agrīnās Hanzas tirgotājs" (Rigas Entstehung und der frühhansische Kaufmann). No 1958. gada strādāja pie pētījuma par Livonijas Zobenbrāļu ordeni, ko publicēja 1965. gadā.

1962. gadā sāka strādāt Getingenes Valsts arhīvā, papildinājās Marburgas un Osnabrikas arhīva skolās. 1971. gadā sāka strādāt Prūsijas Kultūras mantojuma slepenajā valsts arhīvā Berlīnē, bija tā direktors (1974—1990). 1993. gadā tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli.

Miris 2014. gada 22. oktobrī Berlīnē.

Biedrības un komisijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hanzas vēstures apvienība (Hansischer Geschichtsverein, no 1956)
  • Baltijas vēstures komisija (Baltische Historische Kommission, no 1960)
  • Austrumprūsijas un Rietumprūsijas vēstures komisija (Historische Kommission für ost- und westpreußische Landesforschung, 1963–1994),
  • Kopernika apvienība (Copernicus-Vereinigung, no 1968)
  • Herdera pētīšanas padome (Johann Gottfried Herder-Forschungsrat, 1969–1996) u.c.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rigas Entstehung und der frühhansische Kaufmann. Nord- und osteuropäische Geschichtsstudien. Bd. 3. Hamburg (1961)
  • Der Orden der Schwertbrüder. Fratres milicie Christi de Livonia. Ostmitteleuropa in Vergangenheit und Gegenwart. Bd. 9. Böhlau, Köln (1965)
  • Hansestadt Reval: siebenhundert Jahre nordosteuropäischer Geschichte im Spiegel eines Stadtarchivs (1968)
  • Immanuel Kant: Leben, Umwelt, Werk. Ausstellung des Geheimen Staatsarchivs Preußischer Kulturbesitz (1974)
  • Der Berliner Kongress, 1878. Ausstellung des Geheimen Staatsarchivs Preussischer Kulturbesitz zur 100. Wiederkehr der Eröffnung des Berliner Kongresses am 13. Juni 1978 (1978)
  • Friedrich der Grosse. Ausstellung des Geheimen Staatsarchivs Preussischer Kulturbesitz anlässlich des 200. Todestages König Friedrichs II. von Preussen (1986)
  • Unter Kreuz und Adler: der Deutsche Orden im Mittelalter (1990)
  • Zur Geschichte des Deutschen Ordens, der Stadt Danzig, des Klosters Oliva und zur Eroberung Ostpreußens 1945: unzensierte Nachträge zur Ostforschung (1996)
  • Das Kulmer Gerichtsbuch 1330–1430. Liber memoriarum Colmensis civitatis. Bearbeitet von Carl August Lückerath und Friedrich Benninghoven. Köln u.a. (1999)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Andris Caune, Ēvalds Mugurēvičs, Ieva Ose. Dr. phil. Frīdrihs Benninghovens (09.03.1925.–22.10.2014). In: Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2014, Nr. 4, S. 201–202
  • Norbert Angermann. Friedrich Benninghoven (1925–2014). In: Blätter für deutsche Landesgeschichte, 150 Jg. (2014), S. 577–578
  • Dieter Heckmann. Friedrich Benninghoven. In: Jahrbuch Preußenland 5 (2014), S. 190–195