Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde

Vikipēdijas lapa

Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde (vācu: Friedrich Casimir von Löwenwolde, 1692—1769) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas Impērijas armijas virsnieks un diplomāts ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1733), pēc tam Svētās Romas impērijas ģenerālis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no Lēvenvoldu dzimtas, dzimis 1692. gadā Zviedrijas armijas Rīgas garnizona kapteiņa Gerharda Johana fon Lēvenvoldes un viņa sievas Magdalēnas Elizabetes, dzimušas fon Lēvenas, ģimenē. Lielā Ziemeļu kara sākumā viņa tēvs pārgāja Kurzemes hercogu dienestā un no 1701. gada dzīvoja Kurzemes hercoga reģenta Ferdinanda galmā Dancigā. Pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710) viņa tēvs bija Krievijas cara Pētera I pilnvarnieks (General-Bevollmächtigter) Baltijas provincēs, no 1711. gada Pētera I dēla Alekseja sievas Braunšveigas-Lineburgas princeses Sofijas Šarlotes (1694-1715) galminieks.

Kad pēc Pētera I nāves Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde kļuva par ķeizarienes Katrīnas I galminieku un favorītu, 1726. gada 24. oktobrī Frīdrihu Kazimiru fon Lēvenvoldi kopā ar abiem brāļiem iecēla grāfa kārtā. Pēc Kurzemes hercoga atraitnes Annas kļūšanas par Krievijas ķeizarieni 1731. gadā viņu iecēla par Krievijas Impērijas sūtni Polijas-Lietuvas galmā Varšavā.

1733. gadā viņš devās diplomātiskā misijā uz Vīni, lai vienotos par Austrijas iesaistīšanos plānotajā Krievu—turku karā (1735—1739). Pēc Frīdriha Kazimira fon Lēvenvoldes lūguma viņu atbrīvoja no Krievijas Impērijas dienesta un ieskaitīja Austrijas armijā, kur viņš izkalpojās līdz kavalērijas ģenerāļa pakāpei (1754). Bija Ķeizariskās Kara padomes loceklis.

Miris 1769. gada 5. martā Vīnē. Par viņa grāfa titula mantinieku kļuva viņa ārlaulības dēls Kristiāns Frīdrihs Nordhozens (Christian Friedrich Nordhosen, Graf von Löwenwolde und Malla).