Frūde Gritens
Frūde Gritens (norvēģu: Frode Grytten, dzimis 1960. gada 11. decembrī Bergenā, Norvēģijā, taču uzaudzis Odā) ir norvēģu rakstnieks un žurnālists. Viņš ir romāna „Bišu stropa dziesma” (Bikubesong) autors un par to ieguvis ''Brageprisen'' balvu literatūrā. Viņš raksta arī noveles un dzeju. Viņa darbi ir tulkoti zviedru, dāņu, somu, vācu, nīderlandiešu, franču, angļu, albāņu, igauņu, horvātu un ķīniešu valodās. F. Gritens pārsvarā raksta jaunnorvēģu valodā (nynorsk).
F. Gritens ir uzaudzis Norvēģijas mazā rūpniecības pilsētā Odā, un tā bieži tiek atspoguļota viņa literārajos darbos.
Kā žurnālists viņš pārsvarā ir strādājis Bergens Tidende – Rietumnorvēģijas reģionālajā laikrakstā. F. Gritens raksta arī Oslo laikrakstam Dagbladet, kas ir viens no populārākajiem laikrakstiem Norvēģijā.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Frūde Gritens uzauga Jellu (Hjøllo), Odā.[1] Viņa māte bija friziere un tēvs – mēbeļu pārdevējs.[2] Līdzīgi kā daudzos viņa darbos, mūzika spēlēja lielu lomu viņa bērnībā. Rakstnieks pats stāsta: „Kā četrpadsmitgadnieks es sāku aizrauties ar mūziku. Roxy Music bija pirmā grupa, kas mani fascinēja. Septiņdesmitajos gados nāca pankroks. Es tomēr nekļuvu par panku ar grebeni, taču labprāt klausījos šo mūzikas stilu.”
Gritens sevi raksturo kā kautrīgu – gan jaunībā, gan vēlākos gados. Kādā intervijā viņš saka: „Nebija daudz lietu, ko es teicu vidusskolā, bet viena no tām bija, ka Bobs Dilans būtu saņēmis Nobela prēmiju, ja vien saviem dziesmu tekstiem nebūtu sacerējis klāt arī mūziku.” Lai pārvarētu kautrīgumu, Gritens izveidoja alter ego – Arne Speed Mikkelsen, kura vārdā viņš rakstīja laikrakstam Bergens Tidende. Ar šo pseidonīmu viņš ir arī uzstājies 1500 cilvēku lielai publikai Grīga koncertzālē.[2]
Kad Gritens sasniedza 18 gadu vecumu, viņš pārvācās uz Bergenu, lai tur studētu.[1] Viņš ir ieguvis cand.polit. administratīvās un organizatoriskās teorijas specialitātē Bergenas Universitātē. Viņa diplomdarba temats bija „Politiskie procesi, veidojot aprūpes centrus cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem pirms vai pēc HVPU reformas”.[2] Beidzis studijas, viņš meklēja darbu valsts pārvaldē. Viņam tas neizdevās, par ko viņš tagad esot priecīgs.[1] Vēlāk viņš sāka strādāt kā kultūras un reportāžu žurnālists laikrakstā Bergens Tidende. Viņš darbojās fotogrāfijas nodaļā. Daļa viņa reportāžu vēlāk tika apkopotas eseju un rakstu krājumā „50/50”, kas tika publicēts 2010. gadā. Pēc laika viņš lūdza darba devējam bezalgas atvaļinājumu, lai varētu vairāk laika veltīt literatūrai, līdz visbeidzot kļuva par pilna laika rakstnieku.
Frūde Gritens pašlaik dzīvo Bergenā. Precējies, divi bērni.[2]
Rakstniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vispārīgās tēmas un iezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Frūdes Gritena literārie darbi tiek raksturoti kā rūpīgi veidoti un lakoniski.[3] Viņš bieži raksta ļoti vienkārši un reti izmanto garus un sarežģītus vārdus. Tas ir bijis par iemeslu viņa salīdzināšanai ar vecākiem rakstniekiem, piemēram, Hjellu Askillsenu (Kjell Askildsen) un Eisteinu Lennu (Øystein Lønn). Ja salīdzina ar Frūdes Gritena laikabiedriem, viņa rakstības stils vistuvākais ir Odam V. Surēnam (Odd W. Surén).
Gritens daudzās novelēs izmanto zemtekstu. Viņa grāmatās ir daudz humora, bet tas vienmēr ir paslēpts zemtekstos.[4]
Mūzika spēlē svarīgu lomu vairākās Frūdes Gritena grāmatās. Dažkārt pašas dziesmas ir arī noveles būtība, kā, piemēram, noveļu krājumā Popsongar. Citkārt autors izmanto dziesmu tekstus, lai radītu noskaņu vai arī lai pateiktu kaut ko par grāmatas personāžiem.[4] Viņš ir izmantojis arī mūziķus kā prototipus savu grāmatu personāžiem.
Frūde Gritens lielu uzmanību pievērš personāžu veidošanai. Dažkārt viņš portretē dzīves gājumu vai mīlestības nosacījumus, citkārt Gritens attēlo cilvēka vai cilvēku piedzīvotās pārmaiņas dzīvē.[4] Daudzās novelēs autors apraksta, kā cilvēki piedzīvo laimi, bet tā nekad nav viennozīmīga. Tiek dotas norādes, ka laime nav ilgstoša. Pārejas posms no bērna uz jaunieša vecumu ir tēma, par kuru Gritens ir rakstījis vairākās savās grāmatās. Socializēšanās un vīrieša vieta dzimumlomu sadalījumā ir tēmas, par kurām rakstījuši arī vairāki citi 20. gadsimta 80. gadu rakstnieki,[5] taču Gritens ir visai padziļināti atklājis gan jauniešu, gan brieduma vecuma cilvēku identitātes problemātiku.
„Bišu stropa dziesma” (Bikubesong) un „Popdziesmas” (Popsongar)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vislielāko atzinību ieguvušais F. Gritena darbs „Bišu stropa dziesma”, kas izdots 1999. gadā ir tulkots vairāk nekā desmit valodās – zviedru, dāņu, somu, vācu, nīderlandiešu, franču, angļu, albāņu, horvātu, ķīniešu, krievu, igauņu un lietuviešu. Norvēģijā vien izdoti 42 000 grāmatas eksemplāru, un pēc grāmatas motīviem ir radīta luga. Romāns uzreiz iemantoja norvēģu lasītāju uzmanību un pārliecinoši iekaroja savu vietu starp tā gada norvēģu literatūras dižpārdokļiem. Grāmata ieguvusi arī Ziemeļvalstīs prestižo Brageprisen balvu. „Bišu stropa dziesma” vēsta par attiecībām starp cilvēkiem, kas dzīvo vienā mājā nelielā pilsētiņā Rietumnorvēģijā. Vienojošais elements, kas saista vienu noveli ar otru, ir tieši māja. Darbs saņēma arī prestižo Norvēģu literatūras gada balvu un tika nominēts Ziemeļvalstu Ministru padomes balvai literatūrā.
Noveļu krājumā „Popdziesmas”, kas izdota 2001. gadā, katras noveles (kopumā 24) sižets noris dažādās pasaules pilsētās. Tās ir arī sadalītas pa 24 diennakts stundām un divās lielākās daļās – „Aizbraukšana” un „Ierašanās”.[6] Un ne mazāk svarīgi ir tas, ka katras noveles pamatā ir atsevišķa popdziesma. No dziesmām Gritens rakstīšanas procesā ir paņēmis gan notikumus, gan tematiku, gan ritmu. Kā iemeslu tam, kāpēc autors ir sarakstījis šo noveļu krājumu, viņš min: „Es gribēju uzrakstīt vienkāršas, emocionālas noveles ar piedziedājumu. Un lai tās būtu par mīlestību.”[7]
Citi literārie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gritens sarakstījis arī vairākus citus Norvēģijā pazīstamus daiļliteratūras darbus, piemēram, „Starts” (Start), „Dejo kā taurenis, dzel kā bite” (Dans som en sommerfugl, stikk som en bie), „Garo distanču peldēšana” (Langdistanse svømmar), „Peldošais lācis” (Flytande bjørn), „Istaba pie jūras, istaba pilsētā” (Rom ved havet, rom i byen). Sarakstījis arī vairākus darbus bērniem – „Varde Vertigo un lielais lēciens” (Frosken Vertigo og det store spranget) ar Birgitas Sondresenas (Birgitta Sondresen) ilustrācijām u. c.
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1983. g. „Starts” (Start) (dzejoļu krājums)
- 1986. g. „Dejo kā taurenis, dzel kā bite” (Dans som en sommerfugl, stikk som en bie) (noveļu krājums)
- 1990. g. „Garo distanču peldētājs” (Langdistansesvømmar) (noveļu krājums)
- 1993. g. „80° uz austrumiem no Birdland” (80° aust for Birdland) (noveļu krājums)
- 1995. g. „Vairāk nekā tikai lietus” (Meir enn regn) (noveļu krājums)
- 1997. g. „Mājup uz deviņdesmitajiem gadiem” (Heim att til 1990-åra) (Antoloģija, red. F. Gritens)
- 1999. g. „Varde Vertigo un lielais lēciens” (Frosken Vertigo og det store spranget) (grāmata bērniem)
- 1999. g. „Bišu stropa dziesma” (Bikubesong) (romāns)
- 2000. g. „Es palieku šeit, nedošos prom” (Eg blir her, eg drar ikkje) (noveļu izlase)
- 2001. g. „Popdziesmas” (Popsongar) (noveļu krājums)
- 2002. g. „Dublina” (Dublin) (ceļojuma apraksts)
- 2003. g. „Pulksteņmeistars Pisāni un paradīzes putni” (Urmakar Pisani og paradisfuglane) (grāmata bērniem)
- 2004. g. „Hulls un dēls” (Hull & sønn) (grāmata bērniem kopā ar Marvinu Hallerakeru (Marvin Halleraker)
- 2005. g. „Peldošais lācis” (Flytande bjørn) (romāns)
- 2006. g. „Slims aiz laimes” (Sjuk av lykke) (noveļu izlase)
- 2007. g. „Istaba pie jūras, istaba pilsētā” (Rom ved havet, rom i byen) (noveļu krājums)
- 2008. g. „Gabba gabba hey!” (Gabba gabba hey!) (grāmata bērniem)
- 2008. g. „Hallo?” (Hallo?) (miniatūras)
- 2009. g. „Noveļu izlase” (Noveller i samling) (noveles)
- 2009. g. „Norvēģu māja” (Det norske huset) (bilžu apraksti)
- 2010. g. „50/50” (50/50) (eseju un rakstu apkopojums)
- 2011. g. „Sāgu nakts” (Saganatt) (romāns)
- 2013. g. „Nodedzini māju” (Brenn huset ned) (romāns)
- 2014. g. „Putnu gaidot” (Vente på fuglen) (noveles)
Literatūras balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Brageprisen 1999. gadā par grāmatu „Bišu stropa dziesma” (Bikubesong)
- Sigmunna Skāra (Sigmund Skard) stipendija 2000. gadā
- Norvēģu valodas balva 2003. gadā
- Rivertonsprisen 2005. gadā par grāmatu „Peldošais lācis” (Flytande bjørn)
- Samlagsprisen 2006. gadā
- Jaunnorvēģu valodas literatūras balva 2007. gadā par grāmatu „Istaba pie jūras, istaba pilsētā” (Rom ved havet, rom i byen)
- Melsom-prisen 2008. gadā par grāmatu „ Istaba pie jūras, istaba pilsētā” (Rom ved havet, rom i byen)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Fyllingsnes, Ottar (1999. gada 9. decembrī). "Prisa Odda-surrealisme". Dag og Tid.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Sandnes, Cathrine (2001. gada 2. jūnijā). ''Pønk fra rekkehuset''. Dagsavisen.
- ↑ Norges literaturhistorie, 8. sējums, 756. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Andreassen, Kyrre. «‘Gå langs vegen som ein vanlig mann’ – nokre trekk ved forfattaren Frode Grytten». (Oslo: Biblioteksentralen, 2002).
- ↑ Norges literaturhistorie, 8. sējums, 757. lpp.
- ↑ Hamre, Pål (2001. gada 21. jūnijā). ''Hardkokte popsongar''. Dag og Tid. http://old.dagogtid.no/arkiv/2001/25/bokm.html[novecojusi saite]
- ↑ Aalmo Fredin, Mariann (2001. gada 29. maijā). "Umusikalsk forfatter Arhivēts 2005. gada 19. martā, Wayback Machine vietnē.". dagbladet.no
|