Funkcionālā pārtika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Danone probiotiskā jogurta dzēriena Actimel pudelīte

Funkcionālā pārtika ir pārtika, kam pievienotas dažādas bioloģiski aktīvas sastāvdaļas, kas uzlabo veselību, veicina organisma fizioloģisko darbību un samazina saslimstības risku. Apzīmējums „funkcionālā pārtika” radās Japānā 20. gadsimta 80. gados, kad tās zinātnieki veica plašus pētījumus par atsevišķu pārtikas sastāvdaļu ietekmi uz organismu un saslimstību, tādējādi cenšoties mazināt valsts veselības sistēmas izmaksas.[1]

Ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Funkcionālo pārtiku ražo ar 4 dažādām pieejām:

  • produkta izejvielās samazinot to vielu daudzumu, kas identificētas kā patērētājam kaitīgas (piemēram, kāda alerģiska olbaltumviela);
  • produktā palielinot to dabīgo sastāvdaļu daudzumu, kam ir labvēlīga iedarbība uz veselību;
  • papildinot produktu ar tādām veselību labvēlīgi ietekmējošām sastāvdaļām, kas tajā sākotnēji nav bijušas;
  • ar labvēlīgākas iedarbības vielām aizstājot tādas uzturvielas, ko patērētāji parasti no pārtikas uzņem par daudz (piemēram, tauku aizstāšana ar ogļhidrātu bāzes tauku aizvietotājiem).[1]

Funkcionālās sastāvdaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Funkcionālās pārtikas funkcionalitāti nodrošina pievienojot šādas funkcionālās sastāvdaļas[1]:

Funkcionālās sastāvdaļas Iedarbība
Dažādu augu ekstrakti (piemēram, zaļās tējas ekstrakts): Antioksidanti (piemēram, flavoni un karotīni) samazina risku saslimt ar vēzi, pazemina asinsspiedienu un šunās neitralizē brīvo radikāļu darbību.
Bioaktīvie peptīdi Stiprina imūnsistēmu, uzlabo minerālvielu asimilējamību un pazemina asinsspiedienu
Balastvielas: Samazina risku saslimt ar resnās zarnas vēzi, pazemina holesterīna līmeni asinīs, veicina zarnu trakta normālu darbību, samazina risku saslimt ar vēzi un sirds un asinsvadu slimībām.
Polinepiesātinātās taukskābes: Samazina risku saslimt ar vēzi, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī stiprina imūnsistēmu.
Probiotiķi/prebiotiķi: Veicina gremošanas trakta darbību, samazina risku saslimt ar gremošanas trakta vēzi un stiprina imūnsistēmu.
Augu stanoli, steroli Samazina holesterīna līmeni asinīs.
Vitamīni, minerālvielas (piemēram, kalcijs, selēns, dzelzs, folskābe, E vitamīns) Piemēram, kalcijs samazina risku saslimt ar osteoporozi, bet selēns un E vitamīns darbojas kā spēcīgi antioksidanti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daina Kārkliņa, Indriķis Muižnieks, Nils Rostoks. Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 6.—9. lpp. ISBN 978-9984-45-797-0.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]