Pāriet uz saturu

Furkakaudveidīgie

Vikipēdijas lapa
Furkakaudveidīgie
Furcacaudiformes Wilson et Caldwell, 1998
Furkakaudveidīgo Furcacauda fredholmae rekonstrukcija
Furkakaudveidīgo Furcacauda fredholmae rekonstrukcija
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseTelodonti (Thelodonti)
KārtaFurkakaudveidīgie (Furcacaudiformes)

Furkakaudveidīgie (Furcacaudiformes) ir izmirušu bezžokļaiņu telodontu apakšklases kārta. Šo kārtu 1998. gadā izveidoja kanādiešu paleontologi Marks Vilsons un Maikls Koldvels. Furkakaudveidīgie dzīvoja no apakšsilūra līdz apakšdevonam. To paliekas ir izplatītas Ukrainā (Podolijā), Krievijā (Timāna-Pečoru reģionā, Severnaja Zemļa arhipelāgā), kā arī Kanādas ziemeļrietumu teritorijās (Makenzija kalni, Kanādas Arktiskais arhipelāgs), kur tika atrasti šīs kārtas pārstāvju (Drepanolepis maerssae, Furcacauda fredholmae) veseli eksemplāri.

Apraksts

[labot | labot pirmkodu]

Furkakaudveidīgie ir telodonti, kuru ķermenis ir laterāli saplacināts no augstākās dorsālās puses (kuprains). Galva un branhiālā daļa ir nedaudz mucveidīga. Lielas acis izvietotas sānos tieši pirms branhiālajām atverēm. Branhiālās atveres ir izvietotas slīpās rindās. Aiz branhiālajām atverēm atrodas liels mucveidīgs veidojums, kas atgādina kuņģi un turpinās īsas zarnas veidā. Ventrālajā pusē pirms astes spuras atrodas anālā atvere. Astes stumbrs ir dorsoventrāli augsts. Astes spura ir ar lielu dorsālo un ventrālo daivu un daudzām mazām daivām starp tām. Zvīņojums ir telodotu tipa. Zvīņu garums pamatā ir mazāks par 0,4 mm. Tām ir izteikts vainags, kakliņš un pamatne, un liels centrālais pulpārais padziļinājums.[1]

Sistemātika

[labot | labot pirmkodu]

Furkakaudveidīgo sistemātika:

  • kārta: Furcacaudiformes Wilson et Caldwell, 1998 †

(†) - izmirušu organismu grupa.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 63. lpp.