Gada dzīvotne Latvijā

Vikipēdijas lapa
2023. gada dzīvotne Latvijā — kritala

Gada dzīvotne ir nominācija, ko līdzās citiem Latvijas dabas simboliem kopš 2015. gada nosauc Latvijas Dabas fonds, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei.[1] Nav iespējams aizsargāt organismu sugas, ja netiek saglabātas to dzīves vietas. Nosaucot Gada dzīvotni, Latvijas Dabas fonds skaidro, kādas dabas vērtības tajā ir sastopamas, kā to pareizi apsaimniekot un saudzēt.

Retu sugu mājvieta parasti ir cilvēku maz pārveidotas teritorijas — dabiskas pļavas, meži ar dažāda vecuma kokiem un kritalām, upju straujteces. Taču dabas daudzveidību var novērot un uzturēt arī lauku sētā un pilsētas ainavā, ja saimnieko ar izpratni par dabas vērtībām.

Gada dzīvotnes Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Gada dzīvotne 2015 – bioloģiski vērtīgie zālāji Dabasdati 2015. gada 21. janvārī.
  2. Gada dzīvotne 2016 – niedrāji Latvijas Dabas fonds 2016. gada 12. janvārī.
  3. Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.
  4. Gada dzīvotne 2018 - dižkoks Latvijas Dabas fonds 2018. gada 5. janvārī.
  5. Gada dzīvotne 2019 - veci vai dabiski boreāli meži Dabasdati 2019. gada 10. janvārī.
  6. Gada dzīvotne 2020 – parkveida pļava Dabasdati 2020. gada 20. janvārī.
  7. Gada dzīvotne 2021 – upju straujteces un dabiski upju posmi Latvijas Dabas fonds 2021. gada 11. janvārī.
  8. Gada dzīvotne 2022 - pilsēta Latvijas Dabas fonds 2022. gada 10. janvārī.
  9. Gada dzīvotne 2023 - Kritala Dabasdati 2023. gada 10. janvārī