Gadskārta (dendroloģija)

Vikipēdijas lapa
Gadskārtas uz nozāģēta Eiropas baltegles stumbra.

Gadskārta ir dažādu krāsu riņķa līnijas koka šķērsgriezumā, kas norāda uz koka vecumu.

Katru augšanas gadu stumbra šķērsgriezumā parādās viens gaišs un viens tumšs gredzens. Gaišais gredzens sastāv no agrīnās koksnes un veidojas pavasarī, tumšais — no vēlīnās un veidojas rudenī. Gredzenu biezums norāda uz koka augšanas apstākļiem, ja koka pieaugums ir bijis neliels, gredzeni atrodas cieši, ja ne, tad ar palielām atstarpēm, ja koks ir apdedzis starp gadskārtām var parādīties melnas līnijas. Augšanas nevienādību dēļ, gredzeni parasti nav perfekti apaļi.

Vecākais datētais koks Latvijā ir Kārklu priede pie Dundagas, kas ir 450 gadus veca.[1]

Zinātnes nozari, kas pēta koku gadskārtas, sauc par dendrohronoloģiju,[2] un tai ir nodalāma apakšnozare dendroklimatoloģija, kas pēta mijsakarību starp koku gadskārtām un meteoroloģiskajiem elementiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gada dzīvotne – dižkoki Zināmais nezināmajā.lsm.lv 2018. gada 9. janvārī. Skatīts: 2023-08-07
  2. «Vai zini, kur un kā var praktiski pielietot dendrohronoloģiju?». klasika.lsm.lv. Skatīts: 2023-08-06.