Gagauzijas karogs

Vikipēdijas lapa

Gagauzijas karogs
Proporcijas 1:2
Apstiprināts 1995. gada 31. oktobrī (oficiāli)
Apraksts Trīs horizontālās līnijas: zila, balta un sarkana attiecībā 3:1:1, kā arī trīs zeltītas piecstaru zvaigznes trīsstūra izkārtojumā karoga augšējā kreisā stūrī.
Gagauzijas karoga variants
Proporcijas 1:2
Apraksts Gagauzijas karoga vienkāršots variants bez zvaigznēm, lietots pirms pašreizējā karoga ieviešanas.
Gagauzijas karoga variants
Proporcijas 3:5
Apraksts Viens no gagauzu etniskā karoga variantiem.

Gagauzijas karogs (gagauzu: Gagauz Yerin bayraa) kopš 1995. gada ir oficiālais Gagauzijas simbols,[1] un Moldova to atzīst kā reģionālu simbolu. Neoficiāli to sauc arī par "Debesu karogu"; tas ir horizontāli svītrots zili-balti-sarkans trikolors ar plašāku zilo svītru, uz kuras trīsstūra veidā novietotas trīs dzeltenas zvaigznes. Vispārējais simbolisms vēl tiek apspriests, bet zvaigznes varētu pārstāvēt trīs gagauzu pašvaldības Moldovā vai trīs gagauzu etniskās izcelsmes ciltis. Trikolors nedaudz atgādina Krievijas karogu, kas ir populārs arī Gagauzijā; šis fakts ir radījis strīdus starp gagauzu un moldāvu politiķiem.

Lai gan gagauzu nacionālisms aizsākās XX gadsimta sākumā, kad tie pretojās Krievijas carismam, šis simbols ir salīdzinoši jauns. 1991. gadā Padomju Savienības sabrukuma laikā gagauzu separātistiem parādījās vairāki etniski un daļēji oficiāli karogi, parasti ar pelēku vilku ("bozkurtu"). Pašpasludinātajā Gagauzu Republikā (1990—1994) šādu simboliku lietoja dažādos veidos; vilks bija redzams tās oficiālajā karogā, kurš pastāvēja tikai vienā eksemplārā.

Neskatoties uz to sākotnējo popularitāti, "pelēkā vilka karogi" radīja strīdus, jo tika uzskatīti par atsaucēm uz pantjurkismu un Turcijas galēji labējiem spēkiem. Tos neizmantoja 2000.—2010. gados, taču nākamajā desmitgadē tie atkal kļuva populāri. 2017. gadā gubernatore Irina Vlaha ierosināja ieviest karogu, kurā būtu sarkanas krāsas vilka galva, kā oficiālu "vēsturisko karogu", kurš neaizstātu "Debesu karogu".

Simbolika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gagauzijas pašreizējais karogs sastāv no zila lauka ar šaurām baltām un sarkanām horizontālām svītrām apakšā un trīs dzeltenām zvaigznēm augšējā daļā.[2] Pastāv versijas, ka trīs zvaigznes ir "pagātne, tagadne un nākotne"[3] vai arī trīs gagauzu pašvaldības: Komrata, Čadirlunga un Vulkenešti.[4] Rakstnieks Štefans Kuroglu piedāvāja interpretāciju, kurā katra krāsa pieder gagauzu etnoģenēzes senčiem: pečeņegiem, kipčakiem un oguzu turkiem.[5]

Trikolors aizvietoja iepriekšējos variantus ar pelēko vilku vai tā galvu, kuri tika plaši izmantoti neatzītajā Gagauzijas republikā gubernatora Stepana Topala laikā (1990—1995). Saskaņā ar tālaika ziņojumiem, attēli atgādina "mītus par gagauzu tautas rašanos", kad "vilks vadīja (gagauzu) brīvību."[3] 1990. gadā Kuroglu vilka galvu saistīja ar citu tradīciju, proti, "deviņiem sērotājiem" vai "deviņiem vilkiem", kas apsargājot gagauzu tautu, vai ar folkloras kā vilku aprakstīto Polārzvaigzni.[5] Citi varianti apraksta vilku kā pantjurkisma simbolu, proti, "leģendāro pelēko vilku, kas vedis tjurkus pār kalniem uz stepēm",[6] vai pēc citas versijas, vilks tiekot uzskatīts par tjurku simbolu, jo pirmo tjurku mežā esot izzīdījusi vilcene.[7] Gaišzilais fons tiek saistīts ar debesu valdnieku Tengri un oguzu turkiem tjurku mītos.[8] Pētnieks Anatols Mekrišs apgalvoja, ka senajā gagauzu karogā bijis "vilks zaļā laukā", un piedāvāja versiju, ka tas varētu būt radies no vilkveidīgā dāku pūķa, kas redzams uz Trajāna kolonnas kā dāku simbols.[9]

Atšķēlušās Piedņestras Moldāvu Republikas gagauzu apvienība "Birlik" lieto savu karogu ar vilka galvu uz vairoga, lentēm pie tā Piedņestras un Gagauzijas karogu krāsās un organizācijas nosaukumu uz balta fona.[10]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gagauzi kā tauta ved savu izcelsmi no Dobrudžas despotāta, kā turku vai turkificētie kristieši, kas pretojās islāma izplatībai. No Osmaņu impērijas tos pārņēma Krievijas Impērija, kas viņus novietoja Besarābijā un Budžakā.[11]

Gagauzija pirmo reizi pauda vēlmi kļūt par neatkarīgu valsti 1905. gada revolūcijas laikā: neliela republika, saukta par Gagauz Halkı vai "Komratas Republiku", izdzīvoja divas nedēļas 1906. gada janvārī.[12] Lai gan vēlāk nacionālisti to minēja kā precedentu, šī valstiņa galvenokārt bija saistīta ar zemes reformu, nevis etnisko pašnoteikšanos.[13]

Otrs valstiskuma mēģinājums tika izdarīts pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, cerot pievienoties Moldovas Demokrātiskajai Republikai (MDR) kā autonomai vienībai. Kopienai tika piešķirtas divas vietas MDR parlamentā.[14] Ukrainas Tautas Republikas un Odesas Padomju Republikas iebrukuma rezultātā Gagauzijas valdība lūdza aizsardzību no Rumānijas Karalistes un galu galā atbalstīja Besarābijas pievienošanos Rumānijai.[15] Starpkaru laikā Rumānijā gagauzu nacionālisms bija centrēts uz Rumānijas pareizticības lokalizētu versiju, apvienotu ar turku nacionālisma principiem. Šo sintēzi veica priesteris un propagandists Mihails Čakirs.[16]

Gagauzija par multikulturālu reģionu kļuva Rumānijas varas sākumposmā.[17] Gagauzi pretojās pasākumiem, kas bija vērsti uz viņu rumānizāciju vai izraidīšanu, bet vēl viņi bija pakļauti arī pārkrievošanai pirmās un otrās padomju okupācijas laikā. Šis process tika pastiprināts pēc Moldāvijas PSR iekļaušanas Padomju Savienībā, lai gan 1950. un 60. gados tiem tika dotas dažas lingvistiskas tiesības.[18] Pirmie apstiprinātie gagauzu tautas karogi parādījās Perestroikas gados īsi pirms Moldāvijas PSR gala. Atmodas kustība izmantoja "gaiši zilu lauku ar centrētu dzeltenu disku, ko papildināja melna vilka galva."[2] Tika ziņots arī par melnu vilka galvu profilā, zelta riņķī ar ārēju baltu gredzenu, kas viss bija novietots gaiši zilā laukā.[5] Vēl viens karoga variants, kas bija gleznots kā sienas grafiti Komratā, ir "zils ar baltām apmalēm, kura vidū ir balts medaljons, kurā redzams vilks".[6] Sākotnēji tas bija militārs karogs, kuru 1990. gadā izstrādāja Petru Vlahs. Viņa versijā pelēka vilka galva tika attēlota profilā, vērsta pret mastu; apmales bija rakstaini izšūtas.[19]

Etniskajam karogam bija daudzi citi zināmi varianti. Trīsstūra vimpelis ar nezināmām krāsām bija ar vilka galvu pretskatā uz parasta riņķa, bez ārējā gredzena. Par šo versiju ziņoja, ka to izmantojusi 1990. gada augustā Topala valdība, un separātistu sacelšanās laikā tas pacelts kopā ar padomju karogu.[5] Paralēlos protestos par Komratas valsts universitātes izveidi gagauzu aktīvisti, iespējams, izmantoja gaiši zilu lauku ar sarkanu vilku galvu baltā aplī, ar vertikālu dzeltenu ornamentu pie masta.[20][21]

1990. gada 11. augustā tika izveidota Gagauzijas Republika, kas atdalījās no Moldāvijas PSR un centās apvienoties ar gagauziem Ukrainā. Lai gan Moldovas jaunā valsts līdz 1992. gadam zaudēja kontroli pār reģionu, nacionālistiskā kustība sašķēlās starp mazākumu, kas spieda Gagauziju pievienoties Krievijas Federācijai, un vairākumu, kas vēlējās autonomiju Moldovas sastāvā[22] Kā ziņo vēsturnieks F. Kvins, līdz 1993. gadam Topala valdība izmantoja jaunu Gagauzijas karoga versiju vienā vienīgā eksemplārā, kas atradās Topala birojā. Tajā bija redzams uz pakalna stāvošs vilks melnā krāsā un pilnā augumā, pavērsts pret mastu, iekļauts zelta un sarkanā aplī. Virs tā bija trikolors, ļoti līdzīgs pašreizējam karogam, bet ar šaurāku balto svītru un trīs zvaigznes bija izvietotas vertikāli.[23]

"Īpašajā statusā"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemineklis PSRS un Afganistānas kara veterāniem Komratā, ar Moldovas karogu pusmastā un Gagauzijas un militārajiem karogiem bez sēru pazīmēm (2017. gada aprīlis)

1994. gada decembrī Gagauzija un Moldova vienojās par "īpašu statusu" pirmajai, kas radīja pirmo atzīšanu sasniegušo autonomo etnisko anklāvu visā pēckomunistiskajā Austrumeiropā.[24] Tā rezultātā karogs tika pieņemts pašreizējā veidā ar pavārdu "Debesu karogs".[25] Tas dabūja priekšroku pār vilku simboliem, kuri nepatika mērenajiem gagauziem, jo īpaši tiem, kuri juta reliģisku solidaritāti ar grieķiem un citiem pareizticīgajiem; pelēkais vilks arī tika uzskatīts par saistītu ar pantjurkisma labējo spārnu, ko iemiesoja "Pelēkie vilki" — Turcijas teroristiska organizācija, kura aktīvi piedalījās vairākos pilsoņu karos bijušās PSRS teritorijā un pazīstama ar puča mēģinājumu Azerbaidžānā.[26] Pēc 2000. gada vilka galvas simbols tika klusi izņemts no publiskās telpas.[27]

Gagauzijas karogs joprojām ir faktors strīdos starp rumāņu nacionālistiem un tiem gagauziem, kuri baidās no iespējamās apvienošanās ar Rumāniju. 2010. gadā gubernators Mihails Formuzals paziņoja, ka viņš un viņa kabinets iebilst pret Moldovas prezidenta Mihaja Gimpu dekrētu, kas 28. jūnijā noteica valsts simbolu lietošanu pusmastā, tas ir, padomju aneksijas piemiņai. Formuzals bija neapmierināts ar "Debesu karoga" daļēju nolaišanu, ko "var izdarīt tikai ar gubernatora rīkojumu. Es šādu rīkojumu neizdošu."[28] Tā vietā 28. jūnijā Gagauzijā tika atzīmēta "atbrīvošanās diena no Rumānijas fašistu okupācijas".[28]

Pēc prorumāniska mītiņa 2012. gada maijā gagauzu Komratas mērs Nikolajs Dudoglo draudēja, ka viņa pilsēta lietos tikai gagauzu simbolus un noņems Moldovas karogus.[29] 2014. gadā saistībā ar Ukrainas krīzi un prokrieviskajiem nemieriem tajā, bija bažas par līdzīgiem notikumiem Moldovā. Moldovas parlamentā George Duka piedāvāja aizliegt gagauzu karogu kā līdzīgu Krimas karogam, taču to bloķēja komunistu partijas opozīcija.[30] Tāpat šajā laikā prokrievisku gagauzu grupa Komratā pacēla Krievijas karogu.[31] Gagauzijas valsts iestādes tikmēr joprojām demonstrēja Eiropas karogu, atzīstot Moldovas uz pievienošanos ES vērsto politiku, bet ziņojumos to darbinieku noskaņojums tika vērtēts kā skābs.[32]

Savā zvēresta ceremonijā nākamajā gadā jaunais gubernators Irina Vlaha noskūpstīja Gagauzijas karogu un pēc tam sniedza neoficiālu līdzvērtīgu statusu Moldovas un Krievijas karogiem.[33] Vlaha radīja papildu pretrunas, valkājot zili-sarkani-baltu šalli, krāsas, kas ir kopīgas Gagauzijai un Krievijai. Moldovā daudzas balsis to uztvēra kā pierādījumu tam, ka Vlaha esot Krievijas interešu ieliktene.[34] 2016. gadā Komratā tika atklāti svinēta Krievijas diena ar gubernatores Vlahas apstiprinājumu. Kā ziņoja Radio Brīvā Eiropa, bijis redzams, ka gagauzi tomēr atsakās no Krievijas Federācijas karogu lietošanas.[35] Nākamā gada martā tika ziņots, ka Eiropas karogs ticis noņemts no gubernatores rezidences Komratā.[36]

2017. gada augustā gubernatore Vlaha paziņoja par iniciatīvu atjaunot Gagauzijas "vēsturisko karogu" kā oficiālu simbolu, kas tikšot lietots uz valsts ēkām līdztekus "Debesu karogam". Tajā laikā viņa identificēja to kā karogu, kas parādījās publiskajos mītiņos 1990. — 1994. gados, un apgalvoja, ka priekšlikums „jau sen ir ilgstoši apspriests mūsu sabiedrībā”.[37] Ilustrācijas un videoklipi, kas publicēti kopā ar šādiem ziņojumiem, parādīja, ka šai karogā sarkana vilka galva uz balta diska atrodas gaiši zilā laukā.[20][21] Saskaņā ar ziņojumu no Realitatea TV, Vlahu iedvesmojusi separātistu grupa Gagauz Halkı, kas atsāka darbību 2017. gada martā.[20] Septembrī laikraksts Ana Sözü ziņoja, ka pastāv politiskas domstarpības, kas padara neiespējamu jaunā karoga komisijas rezultatīvu darbību.[19]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Исполнительный Комитет Гагаузии, Положение о флаге Гагаузии (Гагауз Ери)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. janvārī. Skatīts: 2019. gada 29. martā.
  2. ↑ 2,0 2,1 Minahan, p. 630
  3. ↑ 3,0 3,1 Quinn, p. 24
  4. ↑ Bulut, p. 62
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 "Nové vlajky. Gagauzsko", Vexilologie. Zpravodaj Vexilologického Klubu při okd Praha , Nr. 81, 1991, pp. 1602—1603
  6. ↑ 6,0 6,1 Smith Albion, p. 6
  7. ↑ «Vexillografia.ru: Гагаузия». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. martā. Skatīts: 2019. gada 29. martā.
  8. ↑ «Gagauzians’ origins». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. martā. Skatīts: 2019. gada 29. martā.
  9. ↑ Măcriș, p. 58
  10. ↑ «Transnistrian Gagauz Union "Birlik"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 29. martā.
  11. ↑ Kapaló, 47—53. Lpp., 58—83. Măcriș, p. 5—74, 96—99, 117—119, 149—195; Minahan, 631. — 632. Lpp
  12. ↑ Bulut, p. 63; Kapaló, p. 54; Minahan, p. 632
  13. ↑ Kapaló, p. 54. See also Basciani, 61.—62
  14. ↑ Basciani, p. 89
  15. ↑ Minahan, 632—633
  16. ↑ Kapaló, 56. — 115. Lpp. See also “Bulut”, 12. lpp. 62
  17. ↑ Măcriș, 60.—84. Lpp
  18. ↑ Kapaló, 53. — 83. Minahan, 633—634. See also Măcriș, 84.—85. lpp., 87.—89., 106.—107., 120.—141
  19. ↑ 19,0 19,1 "İş komisiyasız da belli! Gagauz Respublikamızın hem Milli Bayraamızın işi bitti!", 2017. gada 29. septembrī, Ana Sözü , p. 1
  20. ↑ 20,0 20,1 20,2 Drapelul mișcării separatiste din anii '90 din Găgăuzia va fi oficializat. Irina Vlah: Sub acest simbol s-au desfășurat primele mitinguri, Realitatea TV (Moldova), August 23, 2017
  21. ↑ 21,0 21,1 Iurii Botnarenco, "Drapelul așa-numitei Republici Găgăuzia va fi oficializat la Comrat", in Adevărul Moldova, August 19, 2017
  22. ↑ Minahan, p. 634. See also Kapaló, 76. — 78. Smith Albion, 7—10. Lpp
  23. ↑ Quinn, 24., 160. lpp
  24. ↑ Minahan, p. 634—635. See also Măcriș, 85. — 87. Lpp., 106—107. Smith Albion, 6—10. Lpp
  25. ↑ Ülkü Çelik Şavk, "Todur (Fedor) Zanet Gagauzluk ve Gagauzlara Adanmış Bir Hayat", Tehlikedeki Diller Dergisi , winter 2013, p. 134
  26. ↑ Kapaló, 80. — 81
  27. ↑ Kapaló, p. 81
  28. ↑ 28,0 28,1 «"Comrat: 'Ziua eliberării de sub ocupația fasciștilor români'", in Timpul de Dimineață, June 29, 2010». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. martā. Skatīts: 2019. gada 29. martā.
  29. ↑ Vitalie Călugăreanu, Moldova. Tendințele unioniste de la Chișinău au agitat Rusia, Deutsche Welle, May 14, 2012
  30. ↑ "Deputații vor discuta mâine situația Ucrainei în spatele ușilor închise" Arhivēts 2019. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē., in Timpul de Dimineață, March 20, 2014
  31. ↑ Paul Goble, Jamestown Foundation, 2014. gada 4. aprīlis: Russian flag over Gagauzia Arhivēts 2019. gada 29. Marts Wayback Machine vietnē.
  32. ↑ Victoria Puiu, "Moldavie. Les Gagaouzes se sentent trop éloignés de la culture européenne" Arhivēts 2019. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē., in Courrier International, May 20, 2014
  33. ↑ Kit Gillet, A tiny region in Moldova holds the key to understanding eastern Ukraine's future, Business Insider, 2015. gada 25. maijs
  34. ↑ Igors Botan, Real and imagined dangers in the elections in Gagauzia, E-democracy.md, 2015. gada 16. marts
  35. ↑ Tatiana Ețco, Cum a fost sărbătorită Ziua Rusiei la Comrat (mai mult) și la Chișinău (mai puțin) Arhivēts 2017. gada 16. augustā, Wayback Machine vietnē., Radio Free Europe, June 13, 2016
  36. ↑ Svetlana Corobceanu, "O zi 'fără politic' în Găgăuzia" Arhivēts 2019. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē., in Jurnal de Chișinău, March 17, 2017
  37. ↑ Iurii Botnarenco, "Drapelul așa-numitei Republici Găgăuzia va fi oficializat la Comrat"

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alberto Basciani, La difficile unione. La Bessarabia e la Grande Romania, 1918—1940. Rome: Aracne Editore, 2007. ISBN 978-88-548-1248-2
  • Remzi Bulut, "The Economic and Political Structure of Gagauzian Turks", in Journal of Institute of Social Sciences (Mehmet Akif Ersoy University), Vol. 3, Issue 6, Autumn 2016, pp. 60—71.
  • James Alexander Kapaló, Text, Context and Performance: Gagauz Folk Religion in Discourse and Practice. Leiden & Boston: Brill Publishers, 2011. ISBN 978-90-04-19799-2
  • Anatol Măcriș, Găgăuzii. Bucharest: Editura Paco, 2008.
  • James Minahan, Encyclopedia of the Stateless Nations. Ethnic and National Groups around the World, Volume II D—K. Westport & London: Greenwood Publishing Group, 2002. ISBN 0-313-32110-8
  • Frederick Quinn, Democracy at Dawn: Notes from Poland and Points East. College Station: Texas A&M University Press, 1998. ISBN 0-89096-786-5
  • Adam Smith Albion, Travels in Romania, Moldova and Gagauzia, Institute of Current World Affairs Letters, ASA-7 1995, Europe/Russia (May 10, 1995).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gagauzijas_karogs&oldid=4002506"