Gaiļbiksīte

Vikipēdijas lapa
Gaiļbiksīte
Primula veris L.
Gaiļbiksīte (Primula veris)
Gaiļbiksīte (Primula veris)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaViršu rinda (Ericales)
DzimtaPrīmulu dzimta (Primulaceae)
ĢintsPrīmulas (Primula)
SugaGaiļbiksīte (P. veris)
Gaiļbiksīte Vikikrātuvē

Gaiļbiksīte (Primula veris) ir daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augums neliels, 15 līdz 30 cm. Lapas sakārtotas rozetē, veselas, otrādi olveidīgas. Lapas garums kopā ar kātu līdz 20 cm, platums līdz 6 cm. Lapas pēc ziedēšanas kļūst lielākas, krokojas. Lapas plātne pāriet spārnainā kātā. Stumbrs (ziednesis) stāvs, 10—30 cm garš ar 5—10 nokareniem ziediem. Ziedi sakopoti čemurā. Zieda kauss stobrveida, pūkains. Ziedi dzelteni. Zied maijā, jūnijā. Auglis — olveidīga pogaļa.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suga izplatīta Eiropā, izņemot ziemeļu rajonus. Aug arī Kaukāzā, Turcijā un Irānā.

Latvijā ir sastopams visā teritorijā. Aug krūmājos, mežos, sausās pļavās.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaiļbiksītes ziedi un sēklas

Ārstniecības augs. Satur saponīnu, glikozīdus, A un C vitamīnu. Lieto galvenokārt par atklepošanas līdzekli.[1] Izmanto migrēnas, podagras, reimatisma ārstēšanā, pret bezmiegu un klepu.[2] Var būt kairinošs cilvēkiem, kuri ir pret to alerģiski.[3]

Gaiļbiksītes lapas tiek izmantotas spāņu virtuvē kā lapu salāti. Anglijā ziedus izmanto pašdarināto vīnu aromatizēšanai.

Iecienīts krāšņumaugs.

Audzēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaiļbiksītes var pavairot ar sēklām vai dalot cerus. Sēklas sēj vēlu rudenī, kastītēs vai gruntī. Pavasarī, kad augi sasnieguši ~4 cm augstumu, tos izstāda 10—15 cm attālumā patstāvīgā vietā. Augiem patīk noēnota vieta un auglīga augsne.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. L.Keirāns Iepazīsim Latvijas augus ISBN 5-405-00395-6
  2. «Мединфа Медицинская энциклопедия». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 1. novembrī. Skatīts: 2008. gada 5. maijā.
  3. Howard, Michael. Traditional Herbal Remedies (Century, 1987); lpp128-9