Gaišzilā zīlīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gaišzilā zīlīte
Cyanistes cyanus (Pallas, 1770)
Gaišzilā zīlīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaZīlīšu dzimta (Paridae)
ĢintsZilzīlītes (Cyanistes)
SugaGaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus)
Sinonīmi
Parus cyanus
Gaišzilā zīlīte Vikikrātuvē

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.[1] Izdala 8 pasugas.[2]

Nesenā pagātnē gaišzilā zīlīte tika sistematizēta zīlīšu ģintī (Parus), tomēr pēdējo gadu DNS pētījumi zīlīšu dzimtas sistemātikā ir ieviesuši izmaiņas.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaišzilā zīlīte Latvijā ir reta ieceļotāja
Gaišzilajai zīlītei atšķirībā no citām zilzīlītēm ir balta galvas virsa

Gaišzilā zīlīte izplatīta Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijas Eiropas daļas centrālajā daļā, Kazahstānā, Sibīrijas dienvidos, Altajā, Mongolijā, Ķīnas ziemeļautrumos, Mandžūrijā, Krievijas Tālajos Austrumos. Centrālāzijā dienvidos sasniedz Tjanšanu un Pamiru.[1][4]

Mēdz klejot Eiropas rietumu virzienā, sasniedzot Franciju un Vāciju, ziemeļu virzienā Zviedriju.[1] Ziemo ligzdošanas areālā. Līdzenumu populācijām migrācijas nav izteiktas, taču ziemotāju bari veic tuvākus vai tālākus klejojumus, kas reizēm izpaužas kā invāzijas. Kalnu populācijas pārvietojas ziemot lejup uz ielejām.[1][4]

Lielākās populācijas mājo Urālu austrumu nogāzēs un Sibīrijas dienvidrietumos. Pārējā areālā reti sastopama suga.[5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaišzilā zīlīte Latvijā ir reta ieceļotāja. Līdz šim bijuši 4 novērojumi (Krāslavā, Drustos, Rīgā un Saulainēs). Bijuši arī 4 Pleskes zīlītes (gaišzilās un zilzīlītes (C. cyanus x C. caeruleus) hibrīda) novērojumi (visi Papē).[4][6]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaišzilā zīlīte ir vidēja vai liela auguma zīlīte ar īsu knābi un izteikti garu asti. Gandrīz tikpat liela kā lielā zīlīte. Ķermeņa garums 13—14 cm, spārnu plētums 20—21 cm, svars 10,6—16 g.[7][8]

Apspalvojums balts ar zilu (Centrālāzijas pasugai C. c. flavipectus dzeltena pakakle). Galva balta, tikai pāri acīm tumši zila svītra, kas pakausī savienojas. Spārni tumši zili, uz tiem balta josla. Aste zila, samērā gara, malas baltas. Mugura tēraudzilgana, vēderpuse balta un vēdera lejasdaļā šaura, tumša svītra. Kājas melnas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi, tikai mātītes ir mazāk košas nekā tēviņi. Jaunie putni pelēcīgi.[6][8]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barojas galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem

Gaišzilā zīlīte mājo ziemieņu mežos ar krūmainu pamežu, lapu koku un jauktu koku ar lapeglēm, eglēm un kadiķiem. Sastopama arī papeļu audzēs, purvainos, applūdušos mežos, upmalu vītolu, ievu, bērzu un tamariksu krūmos, arī pustuksnešu oāzēs. Ligzdošanai izmanto arī kokus gar kultivētiem tīrumiem, dārzus un garu zāļu audzes, piemēram, nātres. Pēc ligzdošanas sastopama arī niedrājos.[1][5][6][9]

Gaišzilā zīlīte kā visas zīlītes ir ļoti aktīva un veikla. Ligzdošanas laikā ļoti klusa, gandrīz nemanāma.[5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaišzilās zīlītes olas
Centrālāzijas pasuga C. c. flavipectus

Barojas līdzīgi zilzīlītei, galvenokārt ar dažādiem kukaiņiem un to kāpuriem, arī ar zirnekļiem, rudenī un ziemā ar sēklām un ogām. Barību meklē koku un krūmu lapotnē, zālē. Veido barības uzkrājumus ziemai, barību slēpjot koka mizas rievās.[1][5][6]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaišzilās zīlītes veido monogāmus pārus. Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūnijam, lai gan pāris veidojas februārī, kad sāk izirt ziemas bari. Riesta laikā tēviņš uzvedas demonstratīvi, cenšoties pievērst mātītes uzmanību gan ar dziedāšanu, gan ar aktīvu šiverēšanu pa koka zariem. Attiecības tiek nostiprinātas ar simbolisku mātītes pabarošanu.[1][5] Ligzdo pārsvarā koku, īpaši vecu vītolu, dobumos, bet izmanto arī spraugas starp akmeņiem un ēku konstrukcijās (visbiežāk 0,5—2 m augstumā no zemes) un putnu būrīšus. Kausveida ligzdu būvē mātīte, izmantojot sausu zāli, sūnas, augu pūkas, ievu mizas stērbelītes un dzīvnieku vilnu.[1][5][6]

Sezonā 1—2 perējumi. Dējumā 7—11 baltas olas ar brūniem raibumiņiem, atsevišķos gadījumos 14—15 olas. Inkubācijas periods ilgst 13—14 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 17—20 dienu vecumā.[1][5][9]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaišzilajai zīlītei ir 8 pasugas:[2]

  • Cyanistes cyanus cyanus — nominālpasuga, sastopama Baltkrievijā, Krievijas Eiropas daļas rietumos un centrālajā daļā līdz Urālu centrālajai daļai;
  • Cyanistes cyanus berezowskii — sastopama Ķīnas centrālās daļas ziemeļos;
  • Cyanistes cyanus carruthersi — sastopama no Kirgizstānas līdz Tadžikistānas ziemeļiem;
  • Cyanistes cyanus flavipectus — sastopama no Kirgizstānas dienvidiem līdz Afganistānas ziemeļiem;
  • Cyanistes cyanus hyperrhiphaeus — sastopama Urālu dienvidrietumos, Sibīrijas dienvidrietumos un Kazahstānas ziemeļos;
  • Cyanistes cyanus koktalensis — sastopama Kazahstānas dienvidaustrumu zemienēs;
  • Cyanistes cyanus tianschanicus — sastopama Kazahstānas dienvidaustrumu kalnos;
  • Cyanistes cyanus yenisseensis — sastopama no Sibīrijas centrālās daļas dienvidiem līdz austrumiem, Mongolijas ziemeļos, Ķīnas ziemeļaustrumos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]