Gaiziņkalns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Koordinātas: 56°52′12″N 25°57′34″E / 56.87000°N 25.95944°E / 56.87000; 25.95944

Gaiziņkalns
Gaiziņkalns (Latvija)
Gaiziņkalns
Gaiziņkalns
Augstums 311,94 m v.j.l.
Atrašanās vieta Latvija
Augstiene Vidzemes augstiene
Gaiziņkalns Vikikrātuvē

Gaiziņkalns jeb vienkārši Gaiziņš ir kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, augstākais kalns Latvijā. Tā absolūtais augstums sasniedz 311,94 metrus virs jūras līmeņa.[1]

Kalna vecumu ģeologs Vitālijs Zelčs novērtējis kā vairāk nekā 16 000 gadu.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijušais Gaiziņkalna skatu tornis 2005. gadā

Zināms, ka jau 19. gadsimtā uz Gaiziņkalna rīkotas zaļumballes. Frīdriha Georga Vilhelma Strūves 1816. gadā uzsākto starpvalstu triangulācijas mērījumu laikā viņš ar ekspedīciju 1817. un 1818. gadā veica arī Gaiziņkalna augstuma mērīšanu, nosakot tā augstumu 968 pēdas jeb 313,4 m v.j.l. Par Gaiziņkalnu „Baltijas Vēstneša” 1878. gada 36. numurā rakstīja Reinis Kaudzīte[2]:

„Uz Gaiziņa, tāpat kā uz Bākūža kalna, atradām linus, gandrīz pašā augstumā iesētus un diezgan kupli paaugušus... Itin kā uz pašas Gaiziņa muguras būtu auglībai un jaukumam robeža likta, tā manim toreiz tur izskatījās.”

Reinis KaudzīteBaltijas Vēstneša” 1878. gada 36. numurs[2]

Tā paša gada „Baltijas Vēstneša” 35. numurā arī publicēts garš botāniķa Jāņa Ilstera dzejolis „Gaisziņu kalns”, kurā viņš daudzinājis Gaiziņu[2]:

Ar godbijību sveicu tevi, sirmais

Tu stingrais pīlārs, vecais Gaiszinis;
No Latvju zemes augstumiem tu pirmais,
Kas galotni tik augstu pacēlis.

Jānis IlstersBaltijas Vēstneša” 1878. gada 35. numurs[2]

1930. gadā Gaiziņā uzcēla 31 m augstu koka skatu torni ar skatu laukumu 22 m augstumā, bet par godu Latvijas prezidenta Alberta Kvieša apmeklējumam kalna virsotnē uzstādīja akmeni ar iekaltu uzrakstu: „Valsts prezidents Alberts Kviesis 1930. g. 17. VIII apmeklēja šo augstāko vietu Latvijā.”[2]

1987. gadā ap Gaiziņu 1500 ha platība izveidoja Gaiziņkalna dabas parku.[2]

Skatu tornis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaiziņkalna ķieģeļu skatu torņa celtniecība tika uzsākta 1982. gadā pēc 1978. gadā izstrādāta projekta un tā arī līdz galam netika pabeigta. Sākotnēji skatu torņa augstums bija plānots 51 metrs, bet celtniecības gaitā tā augstums tika samazināts līdz 41 metram. Skatu torņa celtniecības pabeigšanai pietrūka līdzekļu. Turklāt darbu gaitā tika konstatēts, ka skatu torņa pamati ir nepareizi izbūvēti, tādēļ celtne nebija droša un ekspluatācijā tā arī netika nodota.[3][4][5]

2012. gada 14. decembrī, daudzu interesentu acu priekšā, skatu tornis tika demontēts, uzspridzinot to. To bija uzņēmies Zemessardzes 54. Inženiertehniskais bataljons un viss noritēja pēc iecerētā plāna — veicot spridzināšanu ap plkst. 13.00, tornis sadalījās divās daļās un sabruka.[3][4]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gaiziņkalna augstuma precizēšana Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Guntis Eniņš. «51. Staltais Gaiziņš rudzu laukos...». Nezināmā Latvija. Rīga : Lauku Avīze, 2015. 242.—247. lpp. ISBN 978-9934-15-079-1.
  3. 3,0 3,1 «Uzspridzina Gaiziņkalna veco skatu torni. VIDEO». Kasjauns.lv. 2012. gada 14. decembris. Skatīts: 2016. gada 20. septembrī.
  4. 4,0 4,1 «No Gaiziņkalna torņa palikušas tikai drupas». tvnet.lv. 2012. gada 14. decembris. Skatīts: 2016. gada 20. septembrī.
  5. «Uzspridzināts Gaiziņkalna tornis». Diena. 2012. gada 14. decembris. Skatīts: 2016. gada 20. septembrī.